Pievienotā vērtība

Kad Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs un Draugiem Group līdzdibinātājs Agris Tamanis mani ieved programmēšanas kabinetā, vēl nezinu, ka esmu trāpījusi īpašā brīdī. Ceturtā kursa studentiem tā ir pēdējā mācību stunda, pirms viņi sāk praksi.

Līdz stundas beigām ir atlikušas 20 minūtes. Mācību vielas vietā projektors rāda 40 sejiņas — tādas pašas emocijzīmes, kādas lietojam īsziņās. Klasē ir apmēram piecpadsmit puišu, un skolotājs Jēkabs Krīgerts aicina viņus izvēlēties kādu sejiņu, lai raksturotu sadarbību stundās, un citu, lai parādītu, ar kādām sajūtām dodas praksē. Pirmais audzēknis pavadīto laiku raksturo ar sejiņu, kurai acu vietā ir zvaigznītes, bet praksē dodas gan ar plašu smaidu, gan domīgs. Otram mācību process saistās ar ballītes cepuri un konfeti, bet arī ar asaru uz vaiga, toties praksē zēns dodas ar zvaigznītēm acīs. Kad izteikušies visi skolēni, kārta arī skolotājam — viņš piektdienas pēcpusdienā jūtas saguris. Ar šādu "iečekošanos" sākas katra mācību stunda.

Agris Tamanis atklāj, ka skolotāju dēvē par "dārgo Jēkabu". Šāda iesauka ir tāpēc, ka Jēkaba algai tehnikumā uzņēmums pievieno vēl savu stipendiju divu algu apmērā. Bet par visu pēc kārtas!

Pirms pieciem gadiem Agris Tamanis ballītē savās mājās Cēsīs runājās ar angļu valodas skolotāju. Ap vienpadsmitiem, kad svinības bija iekarsušas, skolotāja izstāstīja savu sāpi — skolā trūkst programmēšanas pedagoga. Jau decembris, bet sadrūmuši programmēšanas novirziena jaunieši savu skolotāju joprojām gaida.

"Pēc vīna iedzeršanas bijām jau smaidīgāki un apmierinātāki ar dzīvi, viņa to pastāstīja emocionāli aizkustinoši, un es, nedomādams par sekām, teicu — labi, es atnākšu!"

Skolotāja pieredzes uzņēmējam nebija, bet viņš ir mācījies programmēšanu un ar to ikdienā nodarbojas. "Kad to tā pasniedz — vienā no mana novada skolām ir šāda šaize… Varu palīdzēt, bet tikai līdz brīdim, kad atrod programmēšanas skolotāju!".

Nākamajā rītā Agris ar nelielām šausmām apjauta, ko uzņēmies.

Tāpēc sāka meklēt plusus — kā kļūšana par skolotāju var noderēt ne tikai skolēniem, bet arī pašam.

Tamanis stāsta, ka kādreiz nejuties pārliecināts, uzstājoties publikas priekšā. "Man šajā ziņā bija daudz kompleksu, kas tramdīja un traucēja dzīvot. Tiklīdz vajadzēja pateikt kādu vārdu, man aste kājstarpē." Regulāra atrašanās klases priekšā ir lieliskas zāles, lai ārstētu bailes no cilvēkiem, tāpēc viņš saskatīja lielu ieguvumu personīgajai izaugsmei.

Tamanim bija jāspēj atbildēt arī uz jautājumiem, kas nav saistīti ar programmēšanu, un atbalstīt savus audzēkņus grūtos brīžos. Vidusskolas vecumā emocijas kūsā — jaunieši ir maksimālisti, un viņu garastāvoklis var no balta uz melnu pārmainīties vienas lekcijas laikā, stāsta Tamanis.

"Mentora lomu un lielu spiedienu jutu no pirmās dienas." Tāpēc Agris nolēma, ka viņam jābūt patiesam — bez tēlošanas, izlikšanās.

Skola bija ideāls instruments, lai šo aplamo pārliecību izskaustu, viņš saka. Iemācījies pateikt, ka pats atbildi uz kādu jautājumu nezina, bet mēģinās noskaidrot.

Programmēšanas valoda, kādu apgūst skolā, ir skolotāja ziņā. Pirms devās uz pirmo stundu, Agris pavaicāja savu uzņēmumu vadītājiem, kādas programmēšanas valodas pārzinātāji tirgū šobrīd ir vajadzīgi. Viņi ieteica mācīt PHP. "Es teicu: pats nemāku! Viņi: re, cik labi! Iemācies, skolotāj Tamani, tev arī noderēs!" Un tā sabijies skolotājs Tamanis savā pirmajā stundā klasei teica:

Bet kā uzņēmējs zināja, ko un kā mācīt? Angļu valodas skolotāja — tā pati, kas ballītē izsūdzēja Agrim sāpi — deva padomus par metodisko darbu. Draugiem Group darbinieki palīdzēja ar dažādu tehnisku instrumentu izveidi, kas atvieglotu skolotāja ikdienu. Agris atjaunoja klasi. "Speciāli uzlikām gudrās lampas, kurām var mainīt toņus. Jauniešiem bija interesanti tās programmēt, piemēram, uztaisīt ugunis, kas skrien kā čūska uz riņķi."

Agris sev nosprauda mērķi — kad skolēni beigs skolu, viņiem elementārā līmenī jāprot programmēšanas valoda. "Tā arī godīgi pateicu: iemācīšu jums elementāru programmēšanu, paņemsim klāt obligāto literatūru, ko prasa valsts, un tālāk — katrs pats par sevi!" Lai dabūtu labu darbu IT nozarē, pašiem jābūt motivētiem, padziļināti jādarbojas mājās un nemitīgi jāmācās, viņš paskaidro.

Skolotāja darbā bija jāspēj izžonglēt, lai stundas būtu interesantas gan tiem, kas paši ir motivēti un skrien visiem pa priekšu, gan tiem, kas mācās ar gariem zobiem. Skolēnus, kuri darbojās raitāk un paši jau bija daudz apguvuši, Agris iecēla par saviem palīgiem. Bet to katras klases bariņu, "kas sēž aizmugurējās rindās un atrod labākas nodarbes", Agris ar smaidu uztvēra kā "skatīšanos acīs savai karmai" jeb pagātnes pieredzei. "Kad pats mācījos tehnikumā, biju no tā bariņa — likās, ka esmu visgudrākais un labāk zinu, kam veltīt laiku. Skolotājs uzvedības dēļ raidīja ārā no klases, bet es turpināju traucēt stundas un muku ap soliem, lai nevar noķert," viņš paskaidro.

Skolēnam no šīs grupiņas, kuram ir spožas sekmes, par spīti disciplīnas problēmām, skolotājs sacīja: padomā, ko nodari draugiem! Kā viņus iegāz, kamēr pats izcili uzraksti kontroldarbu un vēl saņem balvas (par labiem sasniegumiem skolēni joprojām saņem kādas Draugiem Group sarūpētas dāvanas). Varbūt tomēr ļauj arī draugiem kaut ko sasniegt? "Šādi parunājoties, skolēns saka: skolotāj, good point!"

"Kamēr atradīs programmēšanas skolotāju" pārtapa par trim gadiem. Lai pēc diviem skolā nostrādātiem gadiem varētu turpinātu mācīt, Tamanim brīvdienās bija jāmostas agrāk, lai nokārtotu obligātos pedagoģijas pamatu kursus. Taču uzņēmējs saprata — pietrūkst brīvības, skolotāja darbs paredz konkrētu darba režīmu.

Lai dalītu slodzi, uz kādu laiku Agris piesaistīja vēl vienu skolotāju — Draugiem Group pirmo programmētāju Mārtiņu Pikšenu, taču bija nepieciešams ilgtermiņa risinājums.

Vajadzēja atrast pastāvīgu programmēšanas skolotāju. Tad Draugiem Group sludinājumu pamanīja Jēkabs, kurš nu jau trešo mācību gadu ir stājies Agra vietā.

Nav stingrs, bet iemāca — tā skolotāju raksturo divi audzēkņi, ar kuriem aprunājos. Vairāki puiši īsi ieskicē savu gala darbu tēmas — viens veido mājaslapu kādai organizācijai, cits — digitālu palīgu treniņu un uztura plānošanā, vēl cits — rīku, kas analizē zelta tirgu. Ko un kādā programmēšanas valodā veidos, katrs var izlemt pats. Virs galvas karājas disko bumba, ko kurss nupat iegādājies. Naudu ieguvuši, nododot sakrātās depozīta pudeles.

Kad, mācoties Madonas vidusskolā, Skolotāju dienā bija iespēja vadīt stundu jaunāko klašu audzēkņiem, Jēkabam tas šķita aizraujoši, taču skolotāja profesiju viņš toreiz neapsvēra. Atzīmes bija labas visos mācību priekšmetos, Jēkabs īsti nezināja, ko darīt tālāk. Sāka studēt medicīnas iekārtu inženieriju un fiziku RTU. Studiju laikā bija jāapgūst daži ar programmēšanu saistīti kursi, bet tā pa īstam programmēšana viņu aizrāva, strādājot bioloģijas laboratorijā.

2018. gadā Jēkabs ar izcilām sekmēm universitāti absolvēja un nolēma, ka tālāk izmēģinās programmētāja darbu.

Divus gadus tā arī notika — viņš strādāja kādā starptautiskā uzņēmumā, kas saistīts ar enerģijas piegādāšanu, nodarbojās ar datubāzu veidošanu un bieži devās komandējumos uz Vāciju. "Izbaudīju programmētāja dzīvi, taču man pietrūka pievienotās vērtības." Turklāt nosēdēt astoņas stundas arī nebija Jēkaba garā.

"It kā jau biju sācis mētāties, domājot, ka varētu padarīt ko citu, bet tad bija pagrieziena punkts — piezvanīja mammas māsa, kura dzīvo Ādažos, un paziņoja, ka tur trūkst fizikas skolotāja." 2020. gada septembrī Jēkabs pieņēma šo izaicinājumu — pameta programmētāja darbu, lai kļūtu par pilnas slodzes fizikas skolotāju 8. un 9. klašu skolēniem.

Jau pēc pirmās dienas skolā jutās pārguris.

Tomēr Jēkabs palika un par skolotāju nostrādāja divus gadus. Ieskaitot arī attālinātās mācības pandēmijas laikā, kad juties kā jūtūberis, runājot ar ekrānu un izslēgtām skolēnu kamerām. Paralēli viņš studēja programmā Mācītspēks. Taču pienāca brīdis, kad Jēkabs nolēma aiziet no darba. Lai arī skolotāja alga Ādažos bijusi salīdzinoši laba, tik un tā bijis par maz, lai nostātos uz kājām — atrastu dzīvesvietu, iegādātos auto. Un tad, kā no debesīm sūtīts, nāca Draugiem Group sludinājums!

Stāsts par Draugiem — programmētājiem, kas izveidojuši milzīgu sociālo tīklu — Jēkabu fascinējis jau bērnībā, un, kļūstot par programmētāju, viņš cerēja reiz strādāt kādā no grupas uzņēmumiem, tāpēc sekoja līdzi vakancēm. Izpildījis uzdevumus un labi sevi parādījis intervijā, Jēkabs kļuva par "dārgo Jēkabu" un devās uz Cēsīm. Tagad viņš pilsētā ir iedzīvojies, bet pirmo mācību gadu mitinājās kopmītnēs. Kad desmitos vakarā slēdza durvis, arī viņam bija jābūt mājās, smejas Jēkabs.

Jēkaba stundas, kas parasti ilgst 80 vai 160 minūtes, sākas ar piecelšanos un emociju noskaidrošanu. Skolotājs klases priekšā cenšas būt azartisks.

Tāpat kā Agrim, arī Jēkabam šis darbs iemācījis publiski uzstāties. "Kādreiz nebiju baigi ekstraverts — to esmu iemācījies." Darbs liek nemitīgi sekot līdzi tam, kas notiek programmēšanas nozarē.

Kad atnāk jauns kurss (sākumā tajā ir ap 30 audzēkņiem, bet laika gaitā daļa atbirst), vispirms Jēkabs iemācās visu vārdus. "Tas ir mans pirmais uzdevums, lai varu uzrunāt katru jaunieti vārdā." Disciplinēt tehnikuma audzēkņus esot vieglāk nekā iegrožot astotklasniekus, atklāj Jēkabs. "Ar katru kursu esmu nonācis arī līdz izmisuma brīdim, kad viss paliek par traku un skaļu," viņš atzīst. Ar laiku audzēkņu savaldīšanas prasmes uzlabojas.

Jēkabs arī pats novērojis, ka jauka attieksme pret audzēkņiem atmaksājas.

Direktors un Agris stāsta, ka Jēkaba stundas ir aizraujošas. Kas tajās tik īpašs? Pirmkārt, vizuāli piesaistošas prezentācijas. Otrkārt, arī sausu teoriju Jēkabs cenšas ietērpt praktiskās nodarbēs. Treškārt, uzdevumi nevis no grāmatas, bet ar stāstu. "Ir kāds tēls, kura stāsts attīstās." Mākslīgais intelekts ir radījis tēla izskatu. "Viņš, piemēram, strādā Cēsu Kultūras centrā, un tev viņam ir jāpalīdz atrisināt kādu problēmu, lai viņš varētu veiksmīgi turpināt darbu." Citā stundā šis tēls saskaras ar jaunu nepieciešamību pēc programmētāja izlīdzēšanas.

"Arī fizikas kontroldarbos man bija Skaidris, kuram bija radušās visādas fizikas problēmas. Veidoju stāstu, lai ir interesanti lasīt, kas šoreiz ar viņu ir noticis."

Gatavošanās stundām prasa daudz laika, un reizēm ar lielisku ideju un stundas plānu nepietiek. Piemēram, kādas tēmas vielu Jēkabs bija ievietojis slaidos, kas atgādina iepazīšanās lietotni Tinder. "Izklausās fun — saderības! Bet viņi pļāpāja. Varbūt iepriekšējā stunda nebija laba vai vienkārši gribējās parunāties," viņš secina. "Tas, kā notiek stunda, ir ļoti atkarīgs arī no bērniem."

Vai Jēkabs būtu palicis skolotāja profesijā, ja nesaņemtu Draugiem Group stipendiju? Visticamāk, nebūtu, viņš atzīst.

Arī Agris domā tāpat. "Katram uzņēmumam, kurš ir nostājies uz kājām, vajadzētu varēt vienu skolu Latvijā šādā veidā mentorēt." Viņaprāt, tā būtu atbildības uzņemšanās un pienākums pret sabiedrību.

Agris piebilst, ka reizēm uzņēmēji mēdz publiski pamācīt: bērni, mācieties fiziku! Tā vietā uzņēmumi varētu rast iespēju piešķirt stipendiju kādam skolotājam. "Uzņēmumam tas nav tik dārgi!" Agris piebilst — vēl viena "sānslīde" viņa tehnoloģiju kompānijai ir darbošanās ar nekustamo īpašumu. "Renovējam graustus Cēsu vecpilsētā. Tas atkal ir veids, kā būt atbildīgam pret to, no kā paši esam nākuši."

Arī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma direktors Artūrs Sņegovičs atzīst, ka pedagogu piesaiste ir izaicinājums, jo skolu rocība ir tāda, kāda ir. "Ja uzņēmumi var atbalstīt, skolām tas nes lielu pievienoto vērtību." Turklāt atbalsts var būt ne tikai stipendijas skolotājam, bet arī, piemēram, mācību klases atjaunošana, ekskursijas, vieslekcijas.

Varbūt ar uzņēmuma palīdzību tiks izaudzināts kāds vērtīgs nākotnes darbinieks. Arī daži Agra un Jēkaba skolēni ir nonākuši Draugiem Group. "Noteikti aicinu uzņēmumus atbalstīt kādu skolu — varbūt savu bijušo vai to, kur mācās bērni. Pie mums ir labs piemērs, ko nest pārējiem," saka direktors. Bet Agris ir pārliecināts: "Mēs neesam tik liela tauta, lai varētu atļauties šajā situācijā būt bezatbildīgi."

Foto: Liene Leonoviča un Māra Prindule