Ekspozīcija “Atradumi”

Ekspozīcijas pamatā ir Konrāda kvartāla atjaunošanas laikā iegūtie arheoloģiskie atradumi. Arheoloģiskās izpētes darbi teritorijā starp Cēsu viduslaiku pili un Sv. Jāņa baznīcu sākās 2024. gada pavasarī un turpinājās līdz pagājušā gada rudenim.

Arheologi šeit atklāja viduslaiku koka apbūves paliekas, pils aizsargmūri, apbedījumus un lielu daudzumu ar pilsētnieku ikdienu un amatniecību saistītu priekšmetu. Starp atradumiem ir 13. gadsimta lejamveidne, viduslaiku rakstāmirbuļi, dzintara rožukroņa pērlītes, koka trauku fragmenti, apavi un citi ādas izstrādājumi.

Taču izrakumu laikā pētnieki saglabāja ne tikai ļoti senas un retas lietas. Viņuprāt, arī pavisam neseni atradumi ir sava laikmeta liecības un var stāstīt par vietas izmantošanu, sadzīvi un cilvēku paradumiem. Tieši šī doma kļuvusi par vienu no ekspozīcijas “Atradumi” centrālajiem jautājumiem. Kas nosaka, ka vienu priekšmetu uztveram kā vērtīgu vēstures liecību, bet citu - tikai kā ikdienišķu lietu? Un vai profesionāļa un cilvēka, kurš ar arheoloģiju ikdienā nav saistīts, uzmanību piesaista vienas un tās pašas lietas?

Lai uz šiem jautājumiem paraudzītos no cita skatpunkta, eksponātu atlasē tika aicināti piedalīties cilvēki, kuru profesionālā darbība ar arheoloģiju nav saistīta. Pirmo ekspozīcijas vitrīnu saturu izraudzījās tehnoloģiju uzņēmēja Anna Andersone, aktieris un uzņēmējs Juris Žagars, žurnāliste Inga Spriņģe, dzejnieks Jānis Rokpelnis un digitālā mārketinga speciālists Artūrs Mednis.

No izrakumos iegūtajiem priekšmetiem katrs izvēlējās tos, kas viņu pārsteidza, ieinteresēja vai lika aizdomāties – no gadsimtiem senām senlietām līdz pavisam nesenām un šķietami mazsvarīgām lietām. Sarunās ar arheoloģi Lauru Lēģeri viņi uzzināja, ko par izvēlētajiem priekšmetiem pētniekiem jau izdevies noskaidrot un uz kādiem jautājumiem atbildes vēl nav rastas. Sarunas tika filmētas, un video ieraksti kļuvuši par ekspozīcijas daļu.

Citā “Atradumu” sadaļā uzmanības centrā nonāk vairākas īpašas senlietas, taču skaidrotāju lomā šoreiz ir uzticēta bērniem. Kameras priekšā viņi mēģina saprast, kā savulaik izmantoti arheologu atrastie priekšmeti un kā tie tikuši izgatavoti. Bērnu minējumi un secinājumi aizraujošā un aizkustinošā veidā atklāj, kā vairākus gadsimtus sena pagātne tiek interpretēta caur mūsdienu bērna pieredzi un priekšstatiem.

“Veidojot vēstures ekspozīcijas, vienmēr esmu centies meklēt netradicionālus veidus, kā tālu pagātni mūsdienu cilvēkam skaidrot saprotami un saistoši. Šoreiz apstākļi bija īpaši pateicīgi, lai atļautos izmēģināt neparastu formātu - ļaut atradumus izvēlēties cilvēkiem no pavisam citām jomām un daļu senlietu uzticēt bērnu skatījumam. Tā bija brīnišķīga pieredze. Īpašs prieks, ka ekspozīcijas tapšanā izdevās iesaistīt tik daudzus un dažādus cilvēkus - gan no Cēsīm, gan Rīgas, gan rūdītus profesionāļus, gan bērnus ar savu ar savu redzējumu un priekšstatiem. Man šķiet, tieši dažādo skatījumu satikšanās ir “Atradumu” būtība,” saka ekspozīcijas koncepcijas autors un kurators Gundars Kalniņš.

Lai gan “Atradumi” veidota kā pastāvīga ekspozīcija, tās saturs laika gaitā pārtaps. Laiku pa laikam daļa vitrīnu tiks pilnībā nomainīta, un tajās būs skatāmi citu sabiedrībā zināmu cilvēku izvēlēti atradumi. Kad ekspozīcija nākamreiz transformēsies, tajā varēs redzēt, ko no bagātīgā Konrāda kvartāla pagalma arheoloģisko atradumu klāsta izvēlējušies pedagogs Edgars Plētiens, redaktore Nellija Ločmele, pasākumu vadītājs Valdis Melderis, uzņēmēja Egija Gailuma un mākslinieks Kristians Brekte.

Tādējādi “Atradumiem” nebūs vienas galīgas versijas. Mainoties vitrīnām un cilvēkiem, kuru izvēles tajās redzamas, mainīsies arī ekspozīcijas stāsts. Būs iemesls ekspozīcijā atgriezties vēlreiz un vēlreiz.