Cēsīs diskutē par vēsturisko ēku atjaunošanu

Biedrības Latvijas arhitektu savienības prezidents Artūrs Lapiņš uzsver, ka Cēsīs ir nenoliedzami brīniškīga vecpilsēta: "Man pašam bija profesionāla saistība tieši ar Cēsu pili, es projektēju to nu jau pirms 20 gadiem – pils laukumu un jauno pils teritoriju. Arī vecpilsētā ir ļoti daudz vēsturisko ēku, kurās ir jāizpēta esošās vērtības, jāsaglabā un jāattīsta, lai piemērotu mūsdienu funkcijām un vajadzībām."

Arhitektu uzdevums ir atrast līdzsvaru starp veco un jauno. Tomēr vēsturisko ēku atjaunošana nāk ar dažādiem ierobežojumiem un izaicinājumiem. Laika gaitā ir mainījušies dzīvošanas standarti – mūsdienās mēs vēlamies dzīvot sausumā un siltumā. Pirms 100 gadiem ēkas tika būvētas citādi, ar citiem materiāliem un iespējām. Tagad tehnoloģijas ļauj ieviest modernas apkures un ventilācijas sistēmas, taču arhitekta meistarība slēpjas spējā to darīt tā, lai nezaudētu vēsturisko ēku vērtību.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Vienotība") norāda, ka vēsturisko ēku atjaunošana ir dārgs process: "Tas ir process, kurā mēdz būt visādi pārsteigumi. Kad tu sāc rekonstruēt, atklājas, ka kaut kas ir beigts. Arī arheologu izpēte, piemēram, uzņēmums "Draugiem Group" "Konrāda kvartālā" arī raka pagrabus, un arheologiem tur arī daudz darba. Tas arī zināmā mērā padara procesu ilgāku. Vēsturiskajos centros ir strikti apbūves noteikumi gan augstumā, gan materiālos, kas arī ierobežo apbūves obejktu."

Viens no veiksmīgākajiem vēsturisko ēku atjaunošanas piemēriem Cēsīs ir "Konrāda kvartāls". Projekta ietvaros paredzēts atjaunot četras vēsturiskas ēkas, un pirmā – bijusī mācītāja māja – jau ir pabeigta. Īpašumu atjaunošana notiek, pateicoties uzņēmējiem, kuri iegādājas zemi un ēkas, ieguldot savus resursus pilsētas vēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Stāvot pie atjaunotās mācītāja mājas, Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme stāsta, ka ēka ir remontēta ar lielu rūpību: "Arhitekts Pēters Blūms veica šīs ēkas ļoti rūpīgu un detalizētu izpēti. Daudzas vēsturiskas lietas, kuras it kā nav nekur citur liekamas, ir saglabātas. Ieejot iekšā, var redzēt, ka visas ēkas vēsturiskās liecības ir saglabātas.

Tomēr Cēsīs joprojām netrūkst vēsturisku ēku, kuras vēl tikai gaida savu atjaunošanu. Uz tikko atjaunoto ēku fona tās izceļas un var bojāt kopējo pilsētas ainavu.

Vija Gēme norāda uz vienu no tādām ēkām, kas atrodas netālu no Spīdalas nama Cēsis: "Šis ir objekts, kas tā arī stāv. Kurš attur kopējo attīstību. Tie ir privātīpašnieki, kuri ir daudzas reizes uzrunāti, lai pārdotu vai sakārtotu ēku. Ir solījumi, bet nekas netiek darīts. Jebkādas darbības ir ļoti finansiāli ietilpīgas. Pieņemsim, ka šajā gadījumā nav naudas – tad domā, kā pārdot, jo būtībā, ja nekas netiek darīts, tad objekts iet postā."

Vēsturisko ēku atjaunošanas iniciatīvas kalpo kā labs piemērs arī citiem īpašniekiem. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs ("Vienotība") norāda, ka situācija pēdējos gados kļuvusi ievērojami cerīgāka, nekā tas bija pirms 10 gadiem.

"Tur ir vairāki iemesli. Protams, īpašumtiesību, resursu, izpratnes jautājumi un varbūt arī labo piemēru jautājumi. Ja šobrīd Cēsu vecpilsētā vairāki nekustamie īpašumi ir skaisti atjaunoti, tas arī dod iedvesmu un piemēru citiem īpašniekiem, un tad arī pamainās tie īpašnieki, kuriem interese par atjaunošanu ir maza vai nav nemaz. Varbūt tas īpašums nonāk pie tādiem īpašniekiem, kuriem ir gan resursi, gan vēlme, gan izpratne. Rezultātā vecpilsētas vide mainās un nami atjaunojas," viņš uzsver.

Cēsīs pamazām mainās arī īpašnieku attieksme pret vēsturiskajām ēkām. Daudzi vairs neredz tajās tikai iespēju gūt peļņu, bet gan ieguldījumu pilsētas identitātē un piederības sajūtā. Šie nav biznesa projekti, bet ticība tam, ka Cēsu vecpilsētas vērtība slēpjas tās vēsturē un cilvēkos, kas to saglabā.