Spīdala pa priekšu, Konrāds pēc tam

Šā gada Valentīndiena “Draugiem Group” uzņēmumam “Mājas Cēsīs” atmiņā mazāk paliks ar sirsnīgiem sveicieniem un šokolādes sirdīm, bet vairāk – ar jaunu sākumu. Tieši gadu pēc būvdarbu sākuma šajā dienā pielikts punkts nozīmīgam projektam “Spīdalas nams” Cēsīs. Šobrīd tā seši apartamenti ir pieejami viesiem.

“Spīdalas nama” izveidē ieguldīti gandrīz 800 tūkstoši eiro. Paralēli šim projektam tiek virzītas vērienīgākas ieceres – “Konrāda kvartāls”, kur būs gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres dzīvokļi, kā arī telpas darbam un pasākumiem. Tālākā nākotnē savukārt ir ideja izveidot energoefektīvu īres māju ciematu Cīrulīšos.

Mājas, vide un skola ir trīs galvenās komponentes, lai pilsētā būtu dzīvība, akcentē “Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks. “Jaunajā “Spīdalas namā” gaidīsim pilsētas viesus “pielaikot” Cēsis, kā arī cēsniekus, lai iepazīstinātu ar “Konrāda kvartālā” gaidāmajām izmaiņām pēc renovācijas. Ar šiem darbiem vēlamies apliecināt cieņu pret vecpilsētas vēsturisko mantojumu,” viņš uzsver.

Sākotnējā versijā ēka dēvēta par “Katrīnas namu”, jo atrodas Lielā Katrīnas ielā 12A, bet, “iegūglējot” šādu vārdu salikumu, secināts, ka it visur Latvijā ir kāds Katrīnas vārdā nosaukts nams. Nosaukums gan galvenokārt veltīts daļēji latviešu izcelsmes valdniecei, stāsta Palkavnieks. Savukārt Cēsīs iela nosaukta Sv. Katrīnas vārdā.

“Līdzās mūsu mājai ir “Pumpura nams” – tā mēs to saucam, jo tur Andrejs Pumpurs ne tikai dzīvojis, bet arī uzrakstījis “Lāčplēsi” – tāda ir leģenda. Un ne jau Laimdota ir simbols latviešu tautas garam, bet gan Spīdala. Sieviete, kas varbūt nedarīja visu pareizi, taču tā ir Latvijas sirdsapziņa ar savām kļūdām un ne vienmēr pareizo ceļa gājumu. Tā simbolizē stipru, neatkarīgu sievieti, bez kuras Lāčplēša cīņa nebūtu veiksmīga,” nosaukuma izvēli skaidro Palkavnieks.

“Spīdalas namā” ir izveidoti seši apartamenti – četri mazāki pirmajā stāvā un divi plašāki – otrajā. Tā kā viesiem nebūs pieejamas brokastis kā viesnīcās ierasts, vienā no nišām ir ierīkots mini kiosks, kurā varēs iegādāties vietējos labumus; savukārt viesu numuros ir izveidota pilnvērtīga virtuve.

Apkurei tiek izmantots zemes siltums, proti, ierīkots zemes siltumsūknis, kurš ir pirmais pilsētas vēsturiskajā daļā. Un Cēsis nesabruka, pasmaida “Draugiem Group” līdzīpašnieks Agris Tamanis.

Iepriekš “Spīdalas nams” bija dzīvojamā māja, tā varētu būt 18. gadsimtā tapusi ēka, kas ilgi bija stāvējusi pamesta, stāsta arhitekts Pēteris Bājars (birojs “OUTOFBOX”). Viņš ir iesaistīts gan “Spīdalas nama”, gan “Konrāda kvartāla” projekta īstenošanā.

“Interesanti, ka “Spīdalas nama” projekts sākās pēc “Konrāda kvartāla” projekta, taču pabeigts krietni pirms tā,” viņš nosaka, atklājot, ka “Draugiem Group” bija iegādājušies šo īpašumu ar jau sagatavotu projektu, taču tajā bija paredzēts izveidot lielākus dzīvokļus. Risinājumu arhitektam lūgts pārskatīt.

“Māja bija ļoti bēdīgā stāvoklī, diemžēl, kā tas daudzos objektos notiek, kāds bija pacenties demontēt visu, kas bija vērtīgs,” atklāj Bajārs. Būtībā no vēsturiskās ēkas bija atlikušas vien četras sienas, ieejas durvis un divi vēsturiskie logi. Viss, ko varēja saglabāt, ir restaurēts. “Mums bija jāmēģina maksimāli godīgi saglabāt Cēsu vecpilsētas auru, tajā pašā laikā netaisot viltus lietas. Nebija saglabājušies dekori vai krāsnis, to visu neesam no jauna likuši, tā melojuši,” pieeju projektam raksturo arhitekts. Attiecīgi, piemēram, citi logi ir taisīti pēc analoģijas ar vēsturisko logu.

Pagalmā gan iepriekš, gan tagad ir piebūvīte. Iepriekšējā bija bēdīgā stāvokli, sapuvusi, stāsta Bajārs. Tā ir izveidota no jauna. “Ja iejaucamies, tad mūsdienīgi. Piebūve ir gaiša, stiklota, izveidots jauks stūrītis, kur pasēdēt,” viņš apraksta.

Tomēr lielākais izaicinājums bija saistīts ar jumta izbūvi; savulaik tāda ir bijusi viena. “Vienalga, kā mēs plānojām, dzīvoklīši sanāca tumši. Drosmīgi aizgājām pie pieminekļu sargiem, piedāvājām saglabāt vienu autentisko, bet tādu pašu replicēt. Rezultātā ir divas jumta izbūves. Tātad bija viena, tagad ir simetriski abās pusēs, un nezinātājs to nepamanīs. Samelots nav, tā ir pilnīgi identiska vēsturiskajai. Telpas līdz ar to ir kļuvušas tīkami gaišas.”

Tagad “Mājas Cēsīs” un “Konrāda kvartāla” atjaunošanas un pārbūves autors Pēteris Bajārs gaida pēdējos saskaņojumus vēsturiskajam “Konrāda namam”.

Kvartālā ir četras ēkas, pirmajās divās jau šobrīd notiek būvdarbi, restaurācijas darbi – tā ir Mācītāja māja un Ratu māja. “Savukārt “Konrāda nams” diemžēl ir vēl viens gadījums, kad kāds bez projekta “plosījies”. Būtībā ir saglabājušās divas kāpņu telpas, vietām – sienu dekoratīvie gleznojumi. Ja kaut kas mazliet ir palicis, pie tā turamies, nelaižam vaļā,” stāsta Bajārs.
Šī ir iespēja atgriezt dzīvību vairākām vēsturiskajām ēkām. Tās ir unikālas, uzsver arhitekts.

“Mācītāja māja, piemēram, ir bijusi Cēsu reālskola, – komplicēta, dažādos periodos pārbūvēta guļbūve. Sapratām, ka mūsu zināšanas ir par “īsu”, piesaistījām koka arhitektūras speciālistu Pēteri Blūmu, kurš stādā pie šī projekta,” viņš raksturo vienu no atjaunojamajām ēkām.

“Ratu māja” ir vecākā ēka šajā kvartālā un tā tiks pārvērsta par pavisam mazu, unikālu dzīvoklīti, tam būs savs slepenais pagrabiņš, kurš varētu būt saglabājies pat no 14. gadsimta.

Savukārt “Konrāda nams”, kura vārdā tagad tiek saukts viss kvartāls, pēc atjaunošanas būs nozīmīgs pienesums paša “Rožu laukuma” iedzīvināšanai. Ēka jau vairāk nekā trīsdesmit gadus stāv tukša.

Īpatnība – vienā pusē nams ir trīsstāvīgs, otrā – divstāvīgs. Latvijas laikā toreizējais īpašnieks bija ar grandioziem plāniem pārbūvēt ēku, bet bankas kredīta pieticis vien pusei mājas, zina stāstīt arhitekts. “Jaunāku laiku vēsturē bija doma “pacelt” visu ēku, lai tai būtu trīs stāvi, man šķita, ka tādējādi tā zaudēs savu identitāti – klasicisma fasādi. Pierunājām “Draugiem Group” zaudēt piecus kvadrātmetrus, bet atgriezties pie mansarda risinājuma,” viņš apraksta ieceri, norādot, ka tā būs lielākā pārmaiņa, ko cilvēki pamanīs.

Dažāda cilvēku reakcija varētu būt sagaidāma attiecībā uz vienīgo jaunbūvi kvartālā. “Lielākais izaicinājums – nemānīties, nemelot – tā kā vēsturiskā apbūve zemes gabalā nav saglabājusies, tās vietā būs pilnīgi jauna, moderna ēka, taču mēģinām paņemt to, kas Cēsīm ir raksturīgi – apbūves mērogs, jumta formas, bet pats galvenais – materialitāte. Cēsīs it visur redzams smilšakmens. To gan īsti neizmantosim, taču – pēc īpašas metodes sagatavotu, lēni lietu betonu, kurš veido tādu pašu faktūru kā smilšakmens un tam ir līdzīgi toņi. Noteikti tas būs diskusiju objekts, jo Cēsīs ļoti moderna arhitektūra nedominē. Un šī ēka būs pašā pilsētas sirdī,” klāsta Bajārs.

“Konrāda kvartālā” būs gan īstermiņa īres dzīvokļi, gan ilgtermiņa īres mājokļi. Ilgākai dzīvošanai dzīvokļi tiks piedāvāti tieši Konrāda namā, kura pirmajā stāvā paredzēta arī kafejnīca/restorāns. Jaunbūvē būs telpas, kas varētu būt veltītas gan biroju vajadzībām, gan pasākumiem jeb tās būs universālas, ātri transformējamas, koncepciju iezīmē Palkavnieks.

Pagalms un tajā izveidotā terase būs publiski pieejama, tostarp būs nodrošināta arī vides pieejamība ikvienam. Tā ir paredzēta tieši pie pils žoga un no tās skatu laukuma varēs redzēt pils pagalmu.

Mājokļi ir liela deficīta prece Cēsīm un novadam, atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. “Ir uzņēmumi, kuri jau šobrīd attīsta, taču būtu nepieciešama lielāka jauda, jo mēs gribētu līdz kādam 2030. gadam Cēsīs radīt mājokļus aptuveni 2000 cilvēkiem. Tie ir 500-600 dzīvokļu. Investīciju apjoms varētu būt 50-60 miljoni eiro,” viņš atklāj ambīcijas.

“Redzam, ka tirgū ir rosība un kustība, “Siguldas būvmeistars” ir uzbūvējis četras mājas, vietējie Cēsu uzņēmumi ir uzbūvējuši vairākus namus,” norāda Rozenbergs. Tādējādi pašvaldība pati šajā procesā tieši neiesaistītos, taču kopā ar uzņēmējiem diskusijās spriež, ka ir lietas, ko tā varētu darīt, piemēram, nodrošināt inženierkomunikācijas, sniegt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, veidot kopēju mārketingu.

Savukārt tūrisma jomā Cēsīs iet kā amerikāņu kalniņos – vasarā – ļoti labi, baltā, sniegotā ziemā – arī labi, tāpat pilsēta ir pilna, kad ir pasākumi, savukārt tumšajā rudenī un pavasarī drīzāk esot bēdu ieleja. “Tāpēc pirms 10 gadiem pašvaldība pieņēma lēmumu attīstīt Kosmosa izziņas centru Cīrulīšos tieši ar mērķi “aiztaisīt” tukšo rudeni, pavasari. Latvijā piedāvājuma tieši ģimenēm ārpus aktīvās sezonas īsti nav,” stāsta Rozenbergs.

Tāpēc tagad jaunajai pašvaldības tūrisma aģentūrai priekšā ir uzdevums sakombinēt dažādus produktus, pakalpojumus ģimenēm, lai tām būtu skaidrs, ka vienu dienu darīs to, nākamo citu, paliktu nakšņot un nozare aktivizētos arī ārpus sezonas. “Cēsu novadā ir dažādi un daudzveidīgi piedāvājumi, kas tagad ir jāsaliek kopā.”

Vēl viens virziens – vairāk attīstīt darījumu tūrismu, piemēram, koncertzālē ir iespējas rīkot konferences. Tad, kad tajā notiek koncerti, īpaši, ja uzstājas tautā iemīļoti cilvēki, piemēram, Raimonds Pauls, viss ir pilns un apmeklētājiem nav, kur nakšņot.

Tāpēc pašvaldība uzteic “Draugiem Group” par investīcijām pilsētvides uzlabošanā un dzīvojamā fonda papildināšanā, padarot pilsētu pievilcīgāku cēsniekiem un viesiem.