Balkons atgriežas

Publicists Jānis Gabrāns topošajā grāmatā par Cēsu namiem “Ieskaties pagātnes nākotnē” raksta: Konrāda nama stāsts ir vēstījums par pārmaiņām un izdzīvošanu. Tā mūža īsā versija būtu pavisam vienkārša: “Celta aptuveni 19. gadsimta vidū, savā mūžā itin bieži mainījusi īpašniekus, ēkā notikušas pārbūves - gan saskaņotas, gan nesaskaņotas - taču ēka ir izdzīvojusi. Tiesa, pēdējos aptuveni 30 gadus tā gaidīja savus glābējus, jo tās tehniskais stāvoklis kļuva arvien sliktāks. Kā jau bagātai līgavai, tai ik pa brīdim uzradās precinieki, solot skaistu nākotni, bet, kā nākuši, tā pazuda - līdz brīdim, kad ēku iegādājās ‘Mājas Cēsīs’.”

Konrāda nams tapis 19. gadsimta vidū; būvniecība noritēja apmēram vienlaikus ar baznīcas atjaunošanu 1850. gados, uzceļot jaunu torņa smaili, ko veica vietējais būvuzņēmējs Mārcis Sārums. Viņa tiešā vadībā 19. gadsimta vidū tika uzceltas un pārbūvētas daudzas Vidzemes baznīcas un muižu kungu mājas, bet izcilākais darbs ir Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornis, par kura modeli viņš 1853. gadā Melngalvju namā sarīkotajā izstādē ieguva mazo sudraba medaļu. M. Sārums apglabāts Cēsīs, Lejas kapos.

Ēkas zināmākais nosaukums ir “Konrāda nams”, kas radies pēc tam, kad 1902. gadā īpašuma tiesības uz to tika apstiprinātas Matildei Paulīnei Emelīnai Konrad. Tagad šis nosaukums atkal celts godā.

Tā kā ēka atradās pie senā tirgus laukuma, kas bija nosacītais Cēsu centrs, tajā vienmēr ritējusi aktīva saimnieciskā darbība. Jau kopš 19. gadsimta nogales visu ēkas apakšējo stāvu aizņēma dažādas tirgotavas, darbnīcas un veikali, tāpēc ielas fasādē pirmajā stāvā ailas vairākkārt pārbūvētas no durvīm par logiem un otrādi. Kādā 19. gadsimta beigu fotogrāfijā pret laukumu redzamas pat piecas atsevišķas ieejas.

Interesanta liecība lasāma 1911. gada 3. novembra laikrakstā “Cēsu Ziņas”, ka tā gada sākumā īrētās telpās Konrāda namā sācis darboties Cēsu pirmais kinematogrāfs - “Teatrs Pate Elektrokino”. Drīz vien Cēsīs darbojās jau trīs kinoteātri: “Pate”, “Fars” un “Lux”.