Ratu māja

Publicists Jānis Gabrāns topošajā grāmatā par Cēsu namiem “Ieskaties pagātnes nākotnē” raksta: Cēsu vecpilsētas sirdī, “Konrāda kvartālā”, starp klusu bruģi un laika apdziedātiem viduslaiku pils mūriem, stāvēja “Ratu māja” – vieta, ko zināja ikviens ceļinieks, kas devās uz šo pilsētu vai cauri tai.

Ēka nebija liela, taču tās durvis vienmēr bija atvērtas, jo tajā dzīvoja meistars Krišs, kurš prata salabot jebkurus ratus. Tur saplūda arī ceļinieku stāsti un gudrība. Rati veda cilvēkus no tālām zemēm, un, kamēr Krišs laboja salūzušās detaļas, ceļinieki viņam stāstīja stāstus – par kuršiem un zemgaļiem, par leišmales ceļiem, par jūru, kam otru malu nevar redzēt, par tāltālām zemēm, kur nekad nav ziemas, par neredzētiem dzīvniekiem un vēl, un vēl.

Vietējie ļaudis runāja, ka “Ratu mājā” mīt “ceļa gars” – īpašs spēks, kas pasargā no neveiksmēm tos, kuri ar tīru sirdi dodas ceļā. Tā bija vieta, kur rati ne tikai tika laboti, bet arī svētīti, lai ceļš vestu droši un laimīgi.

Taču, lai cik liels bija šis spēks, tas nespēja turēties pretī citam, vēl lielākam spēkam – laikam, kas pakļauj visu. Uz debesu dārziem tika aizsaukts Krišs, bet pati “Ratu māja” piedzīvoja karus, nodegšanu un aizmirstību. No tās palika vien daži dēļi, laika zoba sagrauzti, bet joprojām stingri. Un leģenda vēsta: ja kādā namā iebūvē kādu no “Ratu mājas” vecajiem dēļiem, tas nes svētību un ceļa drošību visai saimei.

Un tā šodien, ejot cauri “Konrāda kvartālam”, starp modernām ēkām un senajiem pamatiem varbūt vēl joprojām sajūtams viegls dūmu aromāts un dzirdams čīkstošs ratu ritenis – tur Krišs labo ratus un klausās stāstus, lai tos nodotu tālāk tiem, kuri apmetīsies dizaina viesnīcā “Ratu mājā”.