Vēstures un tehnoloģiju simbioze

Šobrīd ir pabeigti pirmās kārtas ēku atjaunošanas darbi topošajā Konrāda kvartālā, bet visa kvartāla pabeigšana plānota nākamgad. Kvartālu veido četru ēku ansamblis. Jaunbūvē Draugu nams tiks izveidotas telpas darbam, kultūras pasākumiem un mākslas galerijai pie atsegta viduslaiku mūra, savukārt nama augšstāvā atradīsies ekskluzīvi apartamenti īstermiņa īrei. Mācītāja mājā un tās pagalmā esošajā Ratu mājā būs pilnībā aprīkoti dizaina viesnīcas apartamenti, kas apvienos mūsdienu tehnoloģijas ar vairāku gadsimtu senu koka arhitektūru, radot dzīvu arhitektūras mākslas darbu. Savukārt Konrāda nama pirmajā stāvā būs “Konrāda kafē” un pašapkalpošanās veikals, bet augšējos stāvos - ilgtermiņa īres dzīvokļi ar unikāliem skatiem uz Sv. Jāņa baznīcu un Cēsu pils dārzu.

Kā stāsta “Draugiem Group” uzņēmuma “Mājas Cēsīs” vadītājs Andis Malahovskis, projekta mērķis ir radīt jaunu viesmīlības standartu Latvijā, vienlaikus popularizējot Cēsis kā tūrisma galamērķi un vietu dzīvei: “Vēlamies rūpēties par katru viesi tā, kā mēs vēlētos, lai ceļojumā vai mājās rūpējas par mums pašiem. Ēku atjaunošanas un būvniecības darbi tiek veikti ar dziļu pietāti pret vidi un kultūrvēsturisko mantojumu, saglabājot kvartāla unikālās īpatnības - vecpilsētas šķībumus, greizumus un nepareizumus. Visos namos integrētas jaunākās pieejamības un klimata tehnoloģijas, kas veiksmīgi apvienotas ar vēsturiskajām detaļām gan fasādē, gan interjerā. Mūsu kolēģis, “Draugiem Group” līdzīpašnieks Agris Tamanis ir cēsnieks, kurš aktīvi tur rūpi, lai iemīļotā pilsēta augtu un attīstītos. Projekta sākotnējā ideja bija izveidot kampaņu par Cēsīm, pilsētu popularizējot, taču, iztaujājot vairākas reklāmas aģentūras, sapratām, ka labāk ir nevis runāt, bet izdarīt reālus darbus, ko cilvēki redzētu. Vispirms pilsētai uzdāvinājām sešus dzeramā ūdens brīvkrānus, kas tika izvietoti dažādās pilsētas vietās. Nākamais solis bija “slīpo koku” skvēra “#CēsisPievelk” izveidošana sadarbībā ar uzņēmumu “Labie koki” un Edgaru Neilandu. Paralēli radās arī ideja par Konrāda kvartāla izbūvi, ko vēlāk papildināja Spīdalas nama un tad jau Pumpura kvartāla izveides ideja.”

Andis atzīst, ka projekta idejas autoru nav iespējams definēt, jo to veido komandas darbs. “Teju nekas nav noticis, stratēģiski plānojot. Idejas mūs uzmeklēja pašas. Kopā ar Agri un pieaicinātajiem arhitektiem visi esam pielikuši savu roku un izveidojuši projekta kopējo konceptu. Ideja arī nemitīgi transformējas - tā visu šo laiku ir augusi, pilnveidojusies un kļuvusi arvien labāka. Iespējams, tāpēc, ka projektu saskaņošana ne vienmēr notiek tik raiti, kā gribētos, un pa šo laiku daudzas lietas mainās,” - tā Andis. “Konrāda kvartāla un Spīdalas nama autors ir arhitekts Pēteris Bajārs no “OUTOFBOX Architecture”, savukārt Mācītāja mājas renovācija tika uzticēta veco māju vārdotājam Pēterim Blūmam no projektēšanas biroja “Konvents”, kurš daļēji iesaistīts arī Pumpura kvartāla tapšanā. Sadarbojamies ar būvniekiem Viktoru Ļitvinovu un Kasparu Svētiņu no “VIM”, bet interjera padomus sniedz studijas “LABS DIZAINS” dibinātājs Aleksejs Čurbakovs un Jānis Dābols no “Knese DMD”. Esam tehnoloģiju kompānija, tāpēc cenšamies atjaunotajiem namiem iedot arī kaut ko no sevis, nevis tikai renovēt ēkas, lai tās kļūtu vizuāli pievilcīgākas.

Mūsu stiprā puse ir energoefektivitāte un gudrie risinājumi, ko integrējam gan mūsu birojos, gan atjaunotajos namos. Visas “Mājas Cēsīs” ēkas ir aprīkotas ar “Alpha Klimats” zemes siltumsūkņu un apkures un dzesēšanas risinājumiem, kas izstrādāti Toma Zvirbuļa vadībā, kā arī baterijām un iespēju robežās - saules paneļiem, kā rezultātā mājas dzīvo savu dzīvi. Lētajās stundās uzkrājam enerģiju, bet dārgajās izmantojam savas baterijas, lai ēkas uzturētu. Šāda pieeja sniedz arī vērā ņemamu ekonomisku ieguvumu - piemēram, Spīdalas nama apkures, siltā ūdens un pārējo ērtību nodrošināšana mēnesī izmaksā vien 80 eiro.”

Lai gan sākotnējā iecere bijusi atjaunot tikai Konrāda namu, projekta saskaņošana prasījusi tik ilgu laiku, ka pamanīts pārdošanā izliktais Spīdalas nams, kas atrodas tam kaimiņos. “Tas bija pieejams iegādei ar jau gatavu būvprojektu, ko vien nedaudz izmainījām. Aptuveni astoņu mēnešu laikā ēku pārbūvējām un atvērām kā pirmo viesnīcu. Nesen atvērtā Mācītāja māja veido ceturto daļu no Konrāda kvartāla un ir tā izveides pirmais posms. Tuvāko mēnešu laikā kā nākamais tiks atvērts pats Konrāda nams, bet pavasarī pabeigsim arī Draugu nama būvniecību. Pumpura kvartāls savukārt sastāv no Spīdalas nama un divām ēkām, ko iegādājāmies pagājušajā gadā. Viena no tām nodēvēta par Lāčplēša namu - tajā savulaik dzīvoja Andrejs Pumpurs, tur sarakstot arī eposu “Lāčplēsis”.

Tā pagalmā ir vēl viena ēka, ko projektē Pēteris Blūms, un to nosaucām par Laimdotas namu. Šīs ēkas veidos kopējo Pumpura kvartāla ansambli,” stāsta Andis. “Ēku nosaukumi ir radušies ļoti organiski - Andreja Pumpura “Lāčplēsis” deva impulsu Laimdotas un Spīdalas namiem, savukārt Konrāda namā savulaik dzīvojusi uzņēmēja Emīlija Konrāds, kura šo ēku bija iegādājusies. Draugu nams ir moderna jaunbūve, bet Mācītāja māju nopirkām no baznīcas. Tajā kādreiz dzīvojuši mācītāji, turklāt tajā bijusi arī pirmā latviešu skola Cēsīs. Savukārt Ratu mājā kādreiz laboja zirgu ratus, tāpēc tai devām atbilstošu nosaukumu.”

Mācītāja mājas vēsturiskais izskats ir rūpīgi atjaunots, un arī tās interjers veidots, tai attiecīgi pietuvināts: “Kad to iegādājāmies, ēka bija samērā bēdīgā stāvoklī. Cik varējām, tik saglābām, un tas redzams arī ēkas interjerā. Centāmies saglabāt ēkas vēsturiskās guļbūves konstrukcijas, kuru elementi iekļauti interjerā. Jāpiebilst, ka konkrēta interjera idejas autora nav -tas radies, ejot soli pa solim uz priekšu un dzīvojot mājai līdzi, skatoties, kas kam labāk piestāv un ko varam atvēlēt dizainam, ko - tehnoloģijām. Atjaunošanas procesā nemitīgi notika “tirgošanās” ar arhitektiem, lai mēs atrastu vidusceļu un labāko kopsaucēju. Tā rezultātā sākotnēji izveidotais interjera projekts maz atbilda tam, kā viss īstenojās. Būvniecības procesā atklājām arī dažādus mājas noslēpumus, pat nenojaušot, kas slēpjas zem apmetuma. Piemēram, kādu dienu Pēteris Blūms man atsūtīja ziņu, jautājot, vai varu ātri atskriet uz objektu, un sakot, ka apmetums jārauj nost, jo apakšā pamanīti bērnu zīmējumi, ko viņi savulaik bija sienā izgrebuši ar nazīšiem. Acīmredzot, tie bija kādreizējie skolēni, kuri skolas laikā bija gulējuši pie sienas un tajā iegravējuši ap 20 mājiņām -veco baznīcu, pili, pašu mācītājmāju un citas ēkas. Tā ir viena no vēstures liecībām, kas šajā mājā, manuprāt, ir visvērtīgākā. Tāpat ēkā pie ieejas zem flīzēm ir atstāts vecais manteļskurstenis. Savukārt interjera apdarē izmantotos materiālus centāmies piemeklēt maksimāli autentiskus, izvēloties kaļķa apmetumu sienām un dolomīta flīzes, kas vestas no Sāremā.

Kā izrādās, dolomīts savulaik lietots Cēsu brīvības piemineklī, kā arī Cēsu pilī. Centāmies maksimāli izmantot vietējo produkciju vai elementus ar atsaucēm uz vēsturisko laiku, ko šis nams pārstāv, jo autentiski un lokāli būvniecības materiāli ir vitāli vajadzīgi, lai veidotos namam atbilstoša un harmoniska noskaņa. Mūsuprāt, to ir izdevies panākt.”

Gana nopietna bija arī pašas ēkas restaurācija, jo sākotnēji licies, ka tā ir labākā stāvoklī nekā patiesībā: “Lai gan māja no ārpuses nemaz neizskatījās tik slikti, atklājās, ka tās pamati ir pamatīgi iegrimuši. Okupācijas laikā ielas tika atkārtoti asfaltētas pa līmenim uz augšu, kā rezultātā māja bija nogrimusi par 40 centimetriem. To pacēlām, uzmūrējām jaunus pamatus un tad ēku nolaidām atpakaļ. To ļoti labi var redzēt pie ieejas durvīm, kurām ir izveidoti divi pakāpieni. Savulaik ieejas durvis bija līdz ar ielas līmeni. Līdz mielēm tika “izģērbta” arī pārējā māja, un visas konstrukcijas, tajā skaitā ēkas jumts, kas bija kaut mazliet iepuvušas vai nestabilas, tika atjaunotas. Visus materiālus, kas bija derīgi, piemēram, koka griestus un vecās sijas, noņēmām, restaurējām un pielikām atpakaļ. Tie vairs nepilda konstruktīvu funkciju, bet dekoratīvu un piešķir mājai tās autentisko sajūtu.”

Stāstot par tālākajiem plāniem, Andis norāda, ka Draugu nama pirmajā stāvā būs pasākumu telpa, bet pagrabstāvā - mākslas galerija: “Būvniecības procesā šeit atklājām 14. vai 13. gadsimta Cēsu viduslaiku pils mūra fragmentu, ko ikviens varēs aplūkot klātienē. Virs pasākumu telpas paredzēta terase, kur notiks koncerti un citi pasākumi vasarā un agrākā pavasarī, kā arī rudenī. Otrajā stāvā būs biroja telpas. Savukārt Konrāda namā tiks ierīkoti ilgtermiņa īres dzīvokļi ar, manuprāt, vienu no labākajiem skatiem Latvijā, un “Konrāda kafē”. Tāpat kā viesnīcu, ko radījām tādu, kāda patiktu mums pašiem, arī kafejnīcu veidosim pēc līdzīga principa. Neviens negrib katru nedēļu iet uz smalku restorānu, tā vietā lūkojoties pēc saprotama ēdiena un vietas, kur doties pusdienās vai vakariņās, vai svētku dienās.

Tā kā nezinājām, ko gribam izveidot, mums sanāca franču bistro stila kafejnīca, kur katru dienu būs atšķirīga ēdienkarte, lai arī vietējiem būtu interesantāk un gribētos pie mums atnākt biežāk. Tie būs ļoti saprotami ēdieni, sākot ar siļķi ar biezpienu un pareizu auksto zupu. Piedāvāsim arī īpaši atlasītus vīnus un nākotnē plānojam nedēļas nogalēs pieaicināt ārzemju vai vietējos šefpavārus, kuri darbosies kā viesmākslinieki. “Konrāda kafē” šefpavārs būs Mārtiņš Kristons, kurš “Draugiem Group” baro kopš uzņēmuma pirmsākumiem. Šis ir loģisks solis, kas sniegs viņam nākamo izaicinājumu, stāsta Andis. “Jāpiebilst, ka Konrāda nama terase un pagalms būs atvērts visiem Cēsu iedzīvotājiem, interesentiem un tūristiem. Tas būs tikpat publisks kā Pumpura kvartāls, kurā ikviens varēs ienākt un uzkavēties, uztaisot kādu bildi vai vienkārši baudot noskaņu.”

Foto: Alvis Rozenbergs un Aleksis Kļaviņš