Atdot parādu pilsētai

Kad tapa draugiem.lv, no kura izauga “Draugiem Group”, liela daļa strādājošo bija no Cēsīm. Kā tagad?

Kādu brīdi cēsnieki bija dominējošie, bet tagad cilvēku uzņēmumā tik daudz, kurš var pateikt, cik daudz cēsnieku! Kaut kāds īpatsvars ir, bet tāpēc pasniedzu Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā (VTDT) programmēšanu, lai radītu tos jaunos speciālistus, kuri tuvākajā nākotnē atkal palielinātu cēsnieku skaitu uzņēmumā.

Saistība ar Cēsīm neapsīkst, bija “Draugiem Group” birojs, tagad tur ir “Printful”, kas ir viens no grupas uzņēmumiem. Vēl jauni soļi – “Konrāda kvartāls”?

Pats jau piecus gadus atkal esmu cēsnieks, ir laiks dot no savas puses kaut ko Cēsīm. Jau esmu teicis, ka pilsēta savulaik daudz ieguldījusi manā izglītībā, un ir laiks dot atpakaļ, daru to tā, kā saredzu, kā protu un varu.

“Konrāda kvartāls” jau ir procesā. No vienas puses, tas bija jaušs, no otras, – nejaušs projekts. Arhitekts Gatis Didrihsons, ar kuru sadarbojos citos projektos, šajā pavasarī pastāstīja, ka “Konrāda kvartālam” izstrādāts projekts, saskaņots, bet nav, kas to gribētu realizēt. Es tajā laikā meklēju vietu birojam Cēsīs. Mums bija birojs nelielās telpās, vasarā rīdzinieki labprāt brauca šurp strādāt, jo te ir miers, svaigs gaiss, ezeri, upes. Viņiem te patīk, bet tur vietu nebija daudz, tāpēc meklēju plašākas telpas, kuras atrastos tieši vecpilsētā. Tad arhitekts pastāstīja par savu ieceri, ka starp “Konrāda kvartālu” un koka dzīvojamo ēku ir tukša vieta, kur var uzbūvēt biroja ēku, kas lieliski ieguļas ainavā.

Darījums noticis, ēkas iegādātas, un arhitektu birojs ķēries pie projekta aktualizēšanas. Kad vizuāli iztēlojos šo vietu jau atjaunotu, izbūvētu, redzu, ka tā lieliski atdzīvinās vecpilsētu.

Jau divus gadus esi pasniedzējs tehnikumā. Ne bieži liela uzņēmuma līdzīpašnieks kļūst par skolotāju.

Tā tāda apstākļu sakritība. Kādā vakarā man bija saruna ar tehnikuma angļu valodas skolotāju, kura dalījās ar problēmu, ka programmēšanas kursam nav programmēšanas skolotāja. Varbūt man esot kas padomā? Man to prasa bieži, un zinu, ka padomā nav nekas, taču kaut kā pateicu, ka varētu pats pamēģināt, kamēr izdodas atrast pedagogu. Viņa uzreiz zvanīja direktoram, ka skolotājs atrasts, un nākamajā rītā pamodos kā skolotājs. Sākumā bija pārmetumi sev, ka esmu tik vieglprātīgi uzķēries, bet iepatikās! Tas pilnveido arī mani, jo tagad jādabū pedagoģiskā izglītība, kas man atkal būs kas jauns, jo atkal jāiet skolā. Man patīk komunikācija ar jauniešiem, darbs skolā disciplinē, jo jāpiemērojas stundu sarakstam, tur nav brīvā režīma. Vai būšu skolotājs ilgtermiņa, droši vien ne. Bet skaidrs arī tas, ka aiziešu vien tad, kad būs atrasts cits skolotājs.

Kādus redzi jauniešus tehnikumā?

Kad sāku tur strādāt, man teica – dabū no visiem vienu par programmētāju, un tā jau ir uzvara. Man no 20 jauniešiem seši beidza ar izcilību, kopumā kādi desmit ir normāli programmētāji. Redzu, ka potenciāls ir milzīgs, jauniešiem ir interese, un, ja programmēšanu pasniedz, uzturot, attīstot to, atdeve ir milzīga. Man ir liels gandarījums par to, ko daru tehnikumā. Redzu, ar kādām mirdzošām acīm pēc nodarbībām jaunieši iziet no klases.

Cik ilgā laikā var saprast, no kura jaunieša kas sanāks, no kura nē?

Pirmajās divās trīs nodarbībās. Ir jaunieši, kuri dara, ir priecīgi par to, ka izdodas, grib zināt vairāk. Starpbrīdī jautā, nāk jau ar idejām. Saprotu, ka viņam pamata zināšanas vēl mazas, bet interese liela, un ir skaidrs, ka viņš būs programmētājs. Ar diviem gadiem pietiek, lai motivētu, iedotu pareizos avotus, kur pašam mācīties, jo ar tām stundām, kas atvēlētas skolā, nepietiek.

Protams, ir jaunieši, kuriem galvenais tikt pie datora, kaut ko tur uzinstalēt, ko pašiem vajag, kamēr skolotājs priekšā kaut ko runā. Tad iesaku viņiem to darīt klusāk, lai netraucē tiem, kuri grib iegūt zināšanas. Skaidrs, ka no tiem nevarēšu izveidot programmētājus. Bet labā ziņa, ka kādi 80 procenti jauniešu nāk ar milzu interesi.

Uzņēmums “Draugiem Group” vienmēr domājis par darbiniekiem, par mūsdienīgu darba vidi. Darbinieki to novērtē?

Domāju, noteikti, jo vide ir ļoti svarīga. Jau no pirmās darbības dienas mums ļoti svarīgi tas, kā izskatīsies darbinieka darba diena. Kā viņš jutīsies, vai viņam būs pilns puncis, vai būs, kur atlaisties, lai padomātu, pameditētu. Viena no mūsu galvenajam vērtībām – darbiniekam jābūt mīlētam, saprastam, zinošam, novērtētam.

Kad sākām strādāt “Sapņu fabrikā”, Latvijā nebija daudz uzņēmumu, kuros būtu atvērtā tipa biroji ar iekārtojumu, kas tobrīd mums likās modems. Kur nav pelēku sienu bez logiem, kur mazi kabinetiņi, mākslīgā koka mēbeles, neērti krēsli.

Tagad tā ir norma, redzam, kādi ir biroji – ar daudziem augiem, mākslas elementiem, ergonomiskiem krēsliem un galdiem. Tāpēc sākām domāt, kāds ir nākamais solis, lai latiņu paceltu vēl augstāk. Nolēmām iet pie jauniešiem, sākt viņus izglītot, dodot pienesumu brīdī, kad viņi vēl nav nonākuši darba tirgū.

Izklausās, ka darbinieki tiek nedaudz izlutināti.

No vienas puses, jā, nedaudz izlutināti, bet jāņem vērā, ka labu programmētāju trūkst visā pasaulē, tāpēc uzņēmumā šis cilvēks savā ziņā ir kā karalis, ar kuru jābūt uzmanīgiem, kura vēlmēs jāapmierina.

Esi teicis, ka uzņēmējdarbība nenozīmē dabūt ātri un daudz, jādomā ilgtermiņa. Kad tika radīts draugiem.lv, ilgtermiņā redzēji tagadējo “Draugiem Group”?

Mums ar biznesa partneri Lauri (Lauris Liberts, “Draugiem Group” dibinātājs un līdzīpašnieks – red.) tas visu laiku ir viens liels eksperiments. Visus papildu ieņēmumus, ko radām, uzreiz nenodedzinām. Mūsu ilgtermiņa skatījums tāds, ka cenšamies attīstīties, radīt jaunus produktus, pārsvarā nišas produktus, kas pašiem liekas vajadzīgi, un tērējam naudu tiem. Ilgtermiņā tas rezultējies ar daudziem labiem, mūsdienīgiem, modemiem un lieliem uzņēmumiem “Draugiem Group” grupā.

Mums ar Lauri arī svarīgi, lai cilvēki, kurus pieņemam darbā, kuri atbildēs par kādu konkrētu sfēru, būtu gudrāki par mums. Tāds nosacījums bijis kopš pirmās dienas. Ja, piemēram, mārketinga speciālistam man jāstāsta, kā darīt, tad viņš nav mārketinga speciālists, jo es tiešām tāds neesmu. Ja es nevaru viņam paprasīt padomu, viņš neder šai pozīcijai. Jau no pirmās dienas esam ņēmuši darbā zinošākus par sevi, lai tas palīdzētu attīstīties uzņēmumam, palīdzētu augt pašiem.

Vēl svarīga lieta ir prast īstajā brīdī aiziet no vadības, ja iecelts spēcīgs direktors, kurš veiksmīgi attīsta uzņēmumu. Nevajag kaut ko sabojāt, domājot, ka zini labāk. Ej prom, ļauj uzņēmumam attīstīties, bet pats radi atkal ko jaunu. Redzam, ka vērtību kopums, ko gribam redzēt uzņēmumā, ir iepotēts jau sākuma stadijā; balstoties uz šīm pamatvērtībām, notiek attīstība.

Vai digitālajās tehnoloģijās, risinājumos vispār var domāt ilgtermiņā?

Ar Lauri esam runājuši, ka šajā jomā nevar iedot pat piecu gadu prognozi, kā viss notiks, pat ne trijiem gadiem. Zinu, ka biznesa klasika prasa prognozēt, bet mēs vienkārši – šaujam!

Portāls draugiem.lv tiek saglabāts atmiņai, tā teikt, sentimentam par pirmsākumiem?

Nē. Mums nav problēmu aizvērt uzņēmumu, ja tas kļūst nerentabls. Taisīt ciet rentablu uzņēmumu būtu muļķīgi, un, lai kā kādam to varbūt negribētos dzirdēt, draugiem.lv joprojām ir vērā ņemami ienākumi. Nē, sentimenta dēļ mums nekas nenotiek.