Kāpēc tehnoloģiju uzņēmējs iegulda Cēsīs?
“Nekustamie īpašumi ir viens liels eksperiments,” atzīst tehnoloģiju uzņēmumu grupas “Draugiem Group” līdzīpašnieks Agris Tamanis, ar kuru tiekamies tikko Cēsīs atklātajā sešu apartamentu viesnīcā “Spīdalas nams”, kas tapusi kādreizējā grausta vietā.
Tā nav vienīgā ēka Cēsu vēsturiskajā kodolā, ko viņš ar komandu iecerējis atjaunot un atdzīvināt. Rosība sākusies arī “Konrāda kvartālā”, kas varētu sekmēt visa Rožu laukuma atdzimšanu. Uzņēmums “Mājas Cēsīs” reiz ķersies klāt arī īres ciemata izveidei Cīrulīšos.
“Delfi Bizness” uzņēmēju izvaicā, kas ir viņa dzinulis ieguldīt nekustamajā īpašumā un vai interešu lokā ir vēl kāda pilsēta vai tikai Cēsis.
Kāpēc tehnoloģiju uzņēmējam ieguldīt nekustamajā īpašumā?
No pirmās dienas, kad izveidojām “draugiem.lv”, tad, kad parādījās kaut kādas finanses, domājām, ko ar tām darīt, – nevis uzreiz visu tērēt, bet gan diversificēt ienākumus.
Nekustamie īpašumi ir viens liels eksperiments, sākotnēji to nesaistīju ar biznesu. Esmu Cēsīs no bērna kājas, un šie grausti te bija, kad vēl maziņš pa pilsētu staigāju. Teiktu, ka šis man ir vaļasprieks.
Atceros, mums bija sanāksmes ar lielo zīmolu, nekustamā īpašuma biznesa pārstāvjiem, tie atvērtām mutēm klausījās, gribēja dzirdēt biznesa “keisus”, jo rēķināja šādi un tādi, nesanāk nekas. Taču man ir cits aprēķins. Vari ieguldīties jaunos biznesos, kaut ko attīstīt, pelnīt vairāk un vairāk, un vairāk, bet es esmu no tiem, kam patīk skaisti dzīvot, man patīk baudīt augļus. Es nebūtu tik laimīgs, ja visus ienākumus ieguldītu nākamajos biznesos, lai vecumdienās priecātos, cik daudz biznesu, cik daudz naudas. Es balansēju. Zināt to teicienu – labi ir tad, kad pietiek? Es pie tā pieturos jau no tehnikuma laikiem, kur bija radio konstruktori, es tur darbojos, programmēju, man patika. Es nenāku no bagātas ģimenes, un man ar to pietika. Un arī šajā vecumā mēģinu panākt balansu, lai būtu apmierināts ar dzīvi, laimīgs. Skaidrs, ka ieguldīties Cēsīs nav bizness manam mūžam. Ceru, ka šī māja un citas, ko renovēsim, stāvēs 100 gadus. Bērniem, mazbērniem tas varētu būt bizness.
Kādreiz, pirms gadiem 10, kad man prasīja, kāpēc es Cēsīs kaut ko daru, man paspruka – Cēsis manī ieguldīja un man ir jādod atpakaļ. Tas man iepatikās, un man patīk Cēsis.
Kā atšķiras tehnoloģiju un nekustamā īpašuma bizness? Kas ir kopīgs, un kas – atšķirīgs?
Nekustamā īpašuma biznesā esam jauniņie. Darām visu kā sev, visus biznesus tā veidojam – sev. Ja nezinām atbildes, nezinām, kā būtu labāk, tad darām, vadoties pēc principa – kā man pašam būtu labāk.
Man patīk tehnoloģijas. Tās ir prātam, ar tām es ceru sevi attīstīt līdz pēdējam elpas vilcienam. Šis virziens ir vairāk sirdij. Un atšķirības varētu pateikt pēc kāda gada.
Mēģinām, uztaisījām šo māju – “Spīdalas namu”. Cēsīs vienmēr liela problēma ir bijusi ar to, kur palikt. Nāca ideja – OK, tas ļoti daudz nemaksā. Dažus graustus savedam kārtībā – un būs viesiem, kur nakšņot.
Vai šajā jomā turpināsiet strādāt? Vai plānojat piedāvāt mājokļus ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa īrei?
Jā, tas viss būs. Taču paši varat redzēt, cik ātri mums iet. Šis projekts (“Spīdalas nams” – red.) bija tāds kā iestarpinājums. Pirms trim gadiem nopirkām tos īpašumus, ko sauc par “Konrāda namiem”. Tas ir tik tuvu baznīcai, pilsētas centram, interesējas arheologi, pieminekļu aizsardzības institūcijas. Pagājuši trīs gadi, un mēs joprojām kārtojam dokumentus.
Kas būs “Konrāda namā” un kvartālā?
Pēc šodienas aplēsēm un pašreizējās idejas, tās gan mums bieži mainās, tur būs īstermiņa dzīvokļi, līdzīgi kā “Spīdalas namā”, jo viesiem pietrūkst vietas Cēsīs. Galvenajā ēkā trīs nelieli dzīvoklīši varētu būt nodoti ilgtermiņa īrei. Vieta ir superīga – pats, pats centrs, būt vēl dziļāk pilsētas sirdī nav iespējams. Un šobrīd redzam tur arī kafejnīcu. Gribam, lai viesis jūtas labi, lai viņam ir pieejamas brokastis. Te, “Spīdalas namā”, tādas iespējas īsti nav.
Reiz jums bija ideja par ciematu. Vai šāds projekts varētu tapt?
Jā, taču visam savs laiks.
Vaicāji – kāpēc nekustamie īpašumi? Tas ir superjauns virziens, un ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kam var pilnībā uzticēties. Tā kā mēs paši visu nezinām, mums ir svarīgi atrast cilvēkus, kas šīs lietas pārzina un, galvenais, kam nav pirmā doma – “Draugiem Group”, tad jau varēs “uzvārīties”. Mums tas ir svarīgi, lai varam ticēt, ka pakalpojumi, kas tiek mums pārdoti, ir tā vērti.
Privātu lietu dēļ ir izveidojusies sadarbība gan ar arhitektiem, projektētājiem, gan celtniekiem, viņi jau ir kā draugi, viņiem uzticamies, tie zina, ko dara. Tad var uztaisīt godīgi, lai man nav jāskatās katrai darbībai “ekselī” līdzi. Paskatos acīs un ticu, ka izdarīsi pēc labākās sirdsapziņas un par tik, cik tas patiešām maksā. Ir forša sakritība, un tā var veidoties kaut kas šāds (norāda uz jaunajiem apartamentiem – red.).
Tad, kad tikko nopirkām “Konrāda namu”, tiešām domājām, ka nākamais uzreiz būs ciematiņš, paņēmām zemi. Taču, redzot, ka tas neiet tik ātri, kā uzprogrammēt portālu, esam “piezemējušies”. Esam diezgan daudz apsolījuši, līdz tam jāsakārtojas, lai būtu “solīts, darīts”, tad iesim tālāk.
Jauna būvniecība ārpus vēsturiskā centra varētu būt vienkāršāka.
Jā. Ja mēs patiešām būtu nekustamā īpašuma attīstītājkompānija, ietu uz vienkāršumu, lētumu. Te vairāk darām, citu motīvu vadīti. Mums patīk izaicinājumi, un šis ir izaicinājums.
Tad, kad pirkām šo ēku no kādas sievietes, otrajā stāvā nebija ieteicams iet dziļāk, jo varēja ielūzt. Viņa mums kautrīgi ieminējās – saprotiet, te būs jāieguldās, nevarēs uzlīmēt tapetes un piedāvāt nākt dzīvot.
Kā jūsu plānus ietekmē būvniecības izmaksu pieaugums, banku aizdevumu sadārdzināšanās?
Mēs dzīvojam šeit, mūs te viss ietekmē. Varbūt mums ir nedaudz atšķirīgs skatījums, neejam straumei līdzi, nesaķeram galvu par jebkuru nelabvēlīgu izmaiņu. Mēs savulaik esam tik daudz zaudējuši, kļūdījušies, miljonus maksājuši par kļūdām, no šodienas skatpunkta – muļķīgām, varējām gudrāk strādāt un nopelnīt vairāk, toties mēs to darījām ļoti interesanti. Bizness ir kā dzīvesveids, netiecamies pēc katra centa. Svarīgi, lai ir laba sajūta pašam, svarīgi mazināt stresu pašam, un dažreiz ir jāsaka – kā ir, tā ir. Tāpēc mana atbilde – jā, tas viss mūs ietekmē, bet mēs uz to raugāmies tieši tā – kā ir, tā ir.
Vai esat vērtējuši iespējas īstenot projektus citur, piemēram, Rīgā?
Ja recepte strādā, ja kaut kas dzīvē ir izdevies, pie tā centies pieturēties. Arī šajā ziņā – ja mums būs ciematiņš, ja izveidosies kaut kas “skeilojams”, redzēsim, ka kaut kas sanācis, tad ejam jebkur un taisām kā nopietnu biznesu. Šis ir eksperiments, taustīšanās. Taču mēs tā vienmēr esam darījuši, un dažreiz “izšauj”, un, kad “izšauj”, tad to sākam attīstīt.
Projekti vecpilsētā īsti nav mērogojami.
Jā, šis projekts vairāk ir “Paldies, Cēsis!”. Ciematiņš – iespēja darīt kaut ko “biznesīgāku”. Un, ja tas aizies, ja redzēsim, ka tiek novērtēts, ka izdevās, ir bizness, tad – kāpēc ne?
Vai arī ciematiņā būs īres īpašumi?
Jā, tas nav “pirkt un pārdot” bizness, tas ir super neinteresanti. Tie neesam mēs. Ja kaut ko darām, svarīgi, lai patīk un interesē.
Vai Cēsis ir salīdzinoši “karsts” punkts Latvijā un cilvēki te vēlētos dzīvot? Covid-19 laikā bija sajūta, ka visi grib tikt prom no Rīgas.
Covid-19 laiks arī parādīja, ka Cēsis ir “neiespējamas”, nebija variantu te tikt no “ārpuses”. Kad man lūdza – tu taču tur visus pazīsti, visu zini, lūdzu, palīdzi atrast vietu, nevarēju. Cēsīm ir paveicies ar vadību, te ir daudz inteliģentu, kulturālu cilvēku.
Tas nav tā, ka vari dzīvot, atpūsties šeit un strādāt Rīgā, taču var strādāt attālināti, kāpēc lai ne brīnišķīgā vidē ar svaigu gaisu.
Tā nav vienīgā ēka Cēsu vēsturiskajā kodolā, ko viņš ar komandu iecerējis atjaunot un atdzīvināt. Rosība sākusies arī “Konrāda kvartālā”, kas varētu sekmēt visa Rožu laukuma atdzimšanu. Uzņēmums “Mājas Cēsīs” reiz ķersies klāt arī īres ciemata izveidei Cīrulīšos.
“Delfi Bizness” uzņēmēju izvaicā, kas ir viņa dzinulis ieguldīt nekustamajā īpašumā un vai interešu lokā ir vēl kāda pilsēta vai tikai Cēsis.
Kāpēc tehnoloģiju uzņēmējam ieguldīt nekustamajā īpašumā?
No pirmās dienas, kad izveidojām “draugiem.lv”, tad, kad parādījās kaut kādas finanses, domājām, ko ar tām darīt, – nevis uzreiz visu tērēt, bet gan diversificēt ienākumus.
Nekustamie īpašumi ir viens liels eksperiments, sākotnēji to nesaistīju ar biznesu. Esmu Cēsīs no bērna kājas, un šie grausti te bija, kad vēl maziņš pa pilsētu staigāju. Teiktu, ka šis man ir vaļasprieks.
Atceros, mums bija sanāksmes ar lielo zīmolu, nekustamā īpašuma biznesa pārstāvjiem, tie atvērtām mutēm klausījās, gribēja dzirdēt biznesa “keisus”, jo rēķināja šādi un tādi, nesanāk nekas. Taču man ir cits aprēķins. Vari ieguldīties jaunos biznesos, kaut ko attīstīt, pelnīt vairāk un vairāk, un vairāk, bet es esmu no tiem, kam patīk skaisti dzīvot, man patīk baudīt augļus. Es nebūtu tik laimīgs, ja visus ienākumus ieguldītu nākamajos biznesos, lai vecumdienās priecātos, cik daudz biznesu, cik daudz naudas. Es balansēju. Zināt to teicienu – labi ir tad, kad pietiek? Es pie tā pieturos jau no tehnikuma laikiem, kur bija radio konstruktori, es tur darbojos, programmēju, man patika. Es nenāku no bagātas ģimenes, un man ar to pietika. Un arī šajā vecumā mēģinu panākt balansu, lai būtu apmierināts ar dzīvi, laimīgs. Skaidrs, ka ieguldīties Cēsīs nav bizness manam mūžam. Ceru, ka šī māja un citas, ko renovēsim, stāvēs 100 gadus. Bērniem, mazbērniem tas varētu būt bizness.
Kādreiz, pirms gadiem 10, kad man prasīja, kāpēc es Cēsīs kaut ko daru, man paspruka – Cēsis manī ieguldīja un man ir jādod atpakaļ. Tas man iepatikās, un man patīk Cēsis.
Kā atšķiras tehnoloģiju un nekustamā īpašuma bizness? Kas ir kopīgs, un kas – atšķirīgs?
Nekustamā īpašuma biznesā esam jauniņie. Darām visu kā sev, visus biznesus tā veidojam – sev. Ja nezinām atbildes, nezinām, kā būtu labāk, tad darām, vadoties pēc principa – kā man pašam būtu labāk.
Man patīk tehnoloģijas. Tās ir prātam, ar tām es ceru sevi attīstīt līdz pēdējam elpas vilcienam. Šis virziens ir vairāk sirdij. Un atšķirības varētu pateikt pēc kāda gada.
Mēģinām, uztaisījām šo māju – “Spīdalas namu”. Cēsīs vienmēr liela problēma ir bijusi ar to, kur palikt. Nāca ideja – OK, tas ļoti daudz nemaksā. Dažus graustus savedam kārtībā – un būs viesiem, kur nakšņot.
Vai šajā jomā turpināsiet strādāt? Vai plānojat piedāvāt mājokļus ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa īrei?
Jā, tas viss būs. Taču paši varat redzēt, cik ātri mums iet. Šis projekts (“Spīdalas nams” – red.) bija tāds kā iestarpinājums. Pirms trim gadiem nopirkām tos īpašumus, ko sauc par “Konrāda namiem”. Tas ir tik tuvu baznīcai, pilsētas centram, interesējas arheologi, pieminekļu aizsardzības institūcijas. Pagājuši trīs gadi, un mēs joprojām kārtojam dokumentus.
Kas būs “Konrāda namā” un kvartālā?
Pēc šodienas aplēsēm un pašreizējās idejas, tās gan mums bieži mainās, tur būs īstermiņa dzīvokļi, līdzīgi kā “Spīdalas namā”, jo viesiem pietrūkst vietas Cēsīs. Galvenajā ēkā trīs nelieli dzīvoklīši varētu būt nodoti ilgtermiņa īrei. Vieta ir superīga – pats, pats centrs, būt vēl dziļāk pilsētas sirdī nav iespējams. Un šobrīd redzam tur arī kafejnīcu. Gribam, lai viesis jūtas labi, lai viņam ir pieejamas brokastis. Te, “Spīdalas namā”, tādas iespējas īsti nav.
Reiz jums bija ideja par ciematu. Vai šāds projekts varētu tapt?
Jā, taču visam savs laiks.
Vaicāji – kāpēc nekustamie īpašumi? Tas ir superjauns virziens, un ir ļoti grūti atrast cilvēkus, kam var pilnībā uzticēties. Tā kā mēs paši visu nezinām, mums ir svarīgi atrast cilvēkus, kas šīs lietas pārzina un, galvenais, kam nav pirmā doma – “Draugiem Group”, tad jau varēs “uzvārīties”. Mums tas ir svarīgi, lai varam ticēt, ka pakalpojumi, kas tiek mums pārdoti, ir tā vērti.
Privātu lietu dēļ ir izveidojusies sadarbība gan ar arhitektiem, projektētājiem, gan celtniekiem, viņi jau ir kā draugi, viņiem uzticamies, tie zina, ko dara. Tad var uztaisīt godīgi, lai man nav jāskatās katrai darbībai “ekselī” līdzi. Paskatos acīs un ticu, ka izdarīsi pēc labākās sirdsapziņas un par tik, cik tas patiešām maksā. Ir forša sakritība, un tā var veidoties kaut kas šāds (norāda uz jaunajiem apartamentiem – red.).
Tad, kad tikko nopirkām “Konrāda namu”, tiešām domājām, ka nākamais uzreiz būs ciematiņš, paņēmām zemi. Taču, redzot, ka tas neiet tik ātri, kā uzprogrammēt portālu, esam “piezemējušies”. Esam diezgan daudz apsolījuši, līdz tam jāsakārtojas, lai būtu “solīts, darīts”, tad iesim tālāk.
Jauna būvniecība ārpus vēsturiskā centra varētu būt vienkāršāka.
Jā. Ja mēs patiešām būtu nekustamā īpašuma attīstītājkompānija, ietu uz vienkāršumu, lētumu. Te vairāk darām, citu motīvu vadīti. Mums patīk izaicinājumi, un šis ir izaicinājums.
Tad, kad pirkām šo ēku no kādas sievietes, otrajā stāvā nebija ieteicams iet dziļāk, jo varēja ielūzt. Viņa mums kautrīgi ieminējās – saprotiet, te būs jāieguldās, nevarēs uzlīmēt tapetes un piedāvāt nākt dzīvot.
Kā jūsu plānus ietekmē būvniecības izmaksu pieaugums, banku aizdevumu sadārdzināšanās?
Mēs dzīvojam šeit, mūs te viss ietekmē. Varbūt mums ir nedaudz atšķirīgs skatījums, neejam straumei līdzi, nesaķeram galvu par jebkuru nelabvēlīgu izmaiņu. Mēs savulaik esam tik daudz zaudējuši, kļūdījušies, miljonus maksājuši par kļūdām, no šodienas skatpunkta – muļķīgām, varējām gudrāk strādāt un nopelnīt vairāk, toties mēs to darījām ļoti interesanti. Bizness ir kā dzīvesveids, netiecamies pēc katra centa. Svarīgi, lai ir laba sajūta pašam, svarīgi mazināt stresu pašam, un dažreiz ir jāsaka – kā ir, tā ir. Tāpēc mana atbilde – jā, tas viss mūs ietekmē, bet mēs uz to raugāmies tieši tā – kā ir, tā ir.
Vai esat vērtējuši iespējas īstenot projektus citur, piemēram, Rīgā?
Ja recepte strādā, ja kaut kas dzīvē ir izdevies, pie tā centies pieturēties. Arī šajā ziņā – ja mums būs ciematiņš, ja izveidosies kaut kas “skeilojams”, redzēsim, ka kaut kas sanācis, tad ejam jebkur un taisām kā nopietnu biznesu. Šis ir eksperiments, taustīšanās. Taču mēs tā vienmēr esam darījuši, un dažreiz “izšauj”, un, kad “izšauj”, tad to sākam attīstīt.
Projekti vecpilsētā īsti nav mērogojami.
Jā, šis projekts vairāk ir “Paldies, Cēsis!”. Ciematiņš – iespēja darīt kaut ko “biznesīgāku”. Un, ja tas aizies, ja redzēsim, ka tiek novērtēts, ka izdevās, ir bizness, tad – kāpēc ne?
Vai arī ciematiņā būs īres īpašumi?
Jā, tas nav “pirkt un pārdot” bizness, tas ir super neinteresanti. Tie neesam mēs. Ja kaut ko darām, svarīgi, lai patīk un interesē.
Vai Cēsis ir salīdzinoši “karsts” punkts Latvijā un cilvēki te vēlētos dzīvot? Covid-19 laikā bija sajūta, ka visi grib tikt prom no Rīgas.
Covid-19 laiks arī parādīja, ka Cēsis ir “neiespējamas”, nebija variantu te tikt no “ārpuses”. Kad man lūdza – tu taču tur visus pazīsti, visu zini, lūdzu, palīdzi atrast vietu, nevarēju. Cēsīm ir paveicies ar vadību, te ir daudz inteliģentu, kulturālu cilvēku.
Tas nav tā, ka vari dzīvot, atpūsties šeit un strādāt Rīgā, taču var strādāt attālināti, kāpēc lai ne brīnišķīgā vidē ar svaigu gaisu.
Publicēts22/02/2024
Ingrīda Drazdovska
