“Žagaru māja” aicina pielaikot Cēsis

Jau vairākus mēnešus Cēsīs, Gaujas senlejā, līdzās Žagarkalnam un Cīrulīšu dabas takām viesus gaida atjaunots Latvijas pirmās brīvvalsts laikā celts nams – “Žagaru māja”. Savu nosaukumu ēka ieguvusi, pateicoties tās iepriekšējiem saimniekiem – cēsnieka, aktiera un uzņēmēja Jura Žagara ģimenei.

“Žagaru mājas” tagadējais īpašnieks ir “Draugiem Group” uzņēmums “Mājas Cēsīs”, kas pilsētā īsteno vairākus vēsturisko ēku atjaunošanas projektus, sniedz atbalstu pilsētvides labiekārtošanā un ar labiem darbiem aktīvi iesaistās gan izglītības, gan kultūras jomā. Kā stāsta “Mājas Cēsīs” vadītājs Andis Malahovskis, uzņēmuma misija ir parādīt, cik pilsēta Cēsis ir piemērota dzīvošanai un daudzveidīgai atpūtai. Šajā ziņā “Žagaru māja” ir viena no iespējām, kā iepazīt Cēsis un to apkārtni, baudot lauku idilli Latvijas pirmās brīvvalsts laikam raksturīgajā arhitektūras stilā būvētajā vasarnīcas tipa ēkā.

Tā ir divstāvu ķieģeļu mūra ēka ar divām atsevišķām ieejām. Katrā stāvā iekārtots apartamentu tipa dzīvoklis ar guļamistabām un virtuvi. Tādējādi te var apmesties, piemēram, divas ģimenes vai arī visu māju var noīrēt viens pasūtītājs, jo abi stāvi ir savienoti. Mājai ir pagrabs, kas kalpo kā tehniskā telpa.

“Žagaru mājai” netika veikta kapitāla pārbūve vai rekonstrukcija, jo tā nebija nepieciešama. Iegādājoties tās tehniskais stāvoklis bija labs un piemērots dzīvošanai, taču ne tādā kvalitātē, kā to vēlējās “Mājas Cēsīs” projekta īstenotāji, lai piedāvātu ēku īstermiņa īrei viesiem. Ēkai veikta vienkāršota renovācija un kosmētiskais remonts, neskarot būvkonstrukcijas un faktiski nemainot telpu plānojumu. Nomainīts jumts, logi un durvis, uzstādīta jauna apkures iekārta, veikti iekšējās apdares darbi, un labiekārtota teritorija.

“Šo māju kopā ar sievu savulaik iegādājāmies unikālās vietas un brīvvalsts laika tipiskās vasarnīcu arhitektūras šarma dēļ. Bijām nolēmuši, ka šī ir ideāla vieta, kur gribam dzīvot – pilsēta blakus, bet esi dabā. Vasarās no rīta pelde Gaujā, ziemā blakus kalns, turpat netālu Cēsu centrs ar vakara kokteili vecpilsētas kafejnīcās, koncertzāle. Taču dzīvot vienlaikus divās vietās diemžēl nevar, tāpēc beigu beigās izšķīrāmies par labu manām senču mājām laukos. Man ir milzu lepnums par to, cik labi “Draugiem Group” māju ir restaurējuši, un, to redzot, ļoti gribas tajā atkal padzīvot,” stāsta nama bijušais saimnieks Juris Žagars.

Atjaunošana bez liekiem pārsteigumiem Visus ar atjaunošanu saistītos darbus “Žagaru mājā” veica būvfirma SIA VIM. Tās vadītājs Viktors Ļitvinovs atzīst, ka šis bijis vienkāršākais no “Mājas Cēsīs” līdzšinējiem projektiem, bez liekiem pārsteigumiem.

Kā apjoma ziņā lielāko darbu viņš minjumta seguma maiņu un jaunu lietusūdens novadīšanas sistēmu uzstādīšanu. Agrākais vecais šīfera klājs nomainīts pret metāla dakstiņu segumu. Siltinātas arī jumta konstrukcijas. Uz jumta uzstādīti saules paneļi.

Nesošajām konstrukcijām bijuši nepieciešami vien nelieli uzlabojumi. Piemēram, ēkas pamatus veido akmeņu mūrējums, kas, pēc būvnieka teiktā, “mūsdienās prasītos dziļāks”, taču kopumā konstrukcija ir stabila un nest-spējīga. Vienīgi zem verandas savulaik līdz galam neaizbērtas sausās tualetes bedres dēļ vienā pamatu daļā bija izveidojies izskalojums. Tur veikti atbilstoši pastiprināšanas darbi.

Ķieģeļu mūra ārsienas kopumā bija labā stāvoklī. Fasāde apmesta un nokrāsota, pirms tam dažās vietās atjaunojot apmetumu, kur tas bija bojāts vai krita nost no sienas. Papildu siltināšana gan nav veikta, jo mūri esot biezi un māja labi saglabā siltumu.

Arī iekštelpās konstrukcijas bija stabilas. “Protams, šur tur apmetums ieplaisājis, jo māja dzīvo savu dzīvi un laika gaitā kaut kāda kustība konstrukcijās notiek,” piebilst V. Ļitvinovs. Telpu plānojumā vienīgā pārmaiņa veikta pirmajā stāvā, paplašinot aili starp divām istabām, kur ievietota metāla sija. Telpās veikts kosmētiskais remonts, sienas krāsošanai izmantotas ūdens bāzes krāsas. Ir saglabātas vecās koka grīdas, attīrot tās no agrākā krāsojuma un veicot eļļošanu, lai vizuāli saglabātu koka struktūru.

Ēkā nomainīti līdzšinējie PVC materiāla logi, aizstājot tos ar koka logiem, ierīkotas jaunas ārdurvis, bet starp iekštelpām atstātas agrākās masīvkoka durvis, pēc vajadzības tās restaurējot, nomainīta nolietotā furnitūra, atjaunotas koka kāpnes uz otro stāvu.

Kā īpašs “Žagaru mājas” akcents jāpiemin veranda un uz tās jumta iekārtotā terase. “Veranda ir autentisks tā laika arhitektūras paraugs, un mēs tajā praktiski neko nemainījām. Maksimāli atjaunojām veco stiklojumu, attīrījām sienu un grīdu dēļus un visu nokrāsojām no jauna,” saka A. Malahovskis.

Virs verandas otrā stāva līmenī atjaunota tur kādreiz bijusī terase. Vispirms verandai nomainīts jumta klājs, uz kura izbūvēta jauna terases konstrukcija. Grīdu klāj speciālo terases dēlīšu segums, uzstādītas jaunas koka margas, un iekārtots omulīgs interjers. “No terases paveras skaists skats uz Gaujas senleju. Pateicoties brīnišķīgajai ainavai un atmosfērai, tā tiek dēvēta par zvaigžņoto terasi,” ar paveikto lepojas “Mājas Cēsīs” vadītājs.

Darbietilpīgāka bija flīžu grīdu atjaunošana ieejas zonā un sanitārajos mezglos, jo zem flīžu seguma tika plānota apsildāmā grīda. “Šeit ir interesants stāsts par flīžu maiņu, jo iepriekšējās bija skaistas māla flīzes, bet tās nevarēja atkārtoti izmantot. Vēlējāmies kaut ko līdzīgu, un veiksmīgas apstākļu sakritības dēļ mums bija iespējams iegūt lieliskas māla flīzes, kas aptuveni pirms 40 gadiem bija atvestas no Somijas un visu šo laiku stāvējušas neizmantotas,” atminas A. Malahovskis.

Siltā grīda ierīkota arī pagrabā zem mājas. Būvnieks V. Litvinovs stāsta, ka pagraba telpa sākotnēji bijusi nosacīti sadalīta divās daļās – vienā iepriekšējais īpašnieks bija uzstādījis granulu katlu, pirms tam izbetonējot pagraba grīdu un daļēji savedot kārtībā telpu. Otra pagraba daļa kalpojusi kā noliktava – visnotaļ mitra, vispār bez grīdas. Remonta laikā šeit izbūvēta apsildāmā betona grīda, un kopumā pagrabs ieguvis tehniskās telpas funkcijas. Šeit uzstādīts gaiss-ūdens veida siltumsūknis un multi-funkcionāla tvertne, kas sadarbojas gan ar granulu katlu, gan siltumsūkni.

Lai arī ēkā bija uzstādīts visnotaļ moderns granulu apkures katls, ņemot vērā vēlmi vairāk izmantot atjaunojamos resursus, sadarbībā ar SIA Alpha Klimats uzstādīts gaiss-ūdens veida siltumsūknis, kas, pēc A. Malahovska teiktā, bija piemērotākais risinājums radiatoru apsildei: “Negribējām raut ārā visas oriģinālās koka grīdas, lai ierīkotu zemgrīdas apsildi, tāpēc meklējām tādu alternatīvās apkures veidu, kas nodrošinātu radiatoru apsildi esošajos apstākļos. Siltās grīdas ierīkojām tikai ieejas zonā un sanitārajos mezglos, kur iepriekš bija flīzes, un pagrabā.”

SIA Alpha Klimats vadītājs Toms Zvirbulis skaidro, ka “Žagaru mājā” uzstādīts jaunākās paaudzes Alpha Innotec gaiss-ūdens veida siltumsūknis ar R290 propāna gāzi, kas ir efektīvāks zemākas āra gaisa temperatūras apstākļos un var nodrošināt augstu temperatūru radiatoru apsildei.

“Esošais granulu katls ir ar automātiku, un abas iekārtas – katlu un siltumsūkni – savienojām ar multifunkcionālu tvertni, kas strādā kā akumulācijas tvertne, turklāt tai cauri iet karstā ūdens čūska, kas caurplūdē silda ūdeni. Siltumsūknim ir plašas vadības iespējas, un tas ir savienots ar ēkas viedo vadības sistēmu, kas nodrošina visu sistēmu vienotu un efektīvu darbību. Pateicoties šai integrācijai, iekārta spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem – tā zina, kad elektrības biržā ir labvēlīgas cenas, analizē laika apstākļus un seko līdzi saules paneļu saražotajai elektroenerģijai.

Situācijās, kad siltumsūkņa darbība kļūst mazāk efektīva, piemēram, ziemā, kad trūkst saules gaismas, biržā ir augstas cenas vai nepieciešams taupīt akumulatora bateriju, automātiski tiek iedarbināts granulu katls. Šādā veidā visas sistēmas darbojas saskaņoti vienotā kompleksā, nodrošinot optimālu komfortu un energoefektivitāti,” situāciju raksturo T. Zvirbulis.

Stāstot par ēkas ventilācijas sistēmu, A. Malahovskis neslēpj, ka sākotnēji pieļauta kļūda: “Domājām, ka mājai pietiks ar parasto mehānisko ventilāciju. Spriedām: te taču ir lauki – var atvērt logu un izvēdināt. Diemžēl kļūdījāmies. Ja telpās uzturas daudz cilvēku, gaisa apmaiņa ir slikta.” Piemērotākais risinājums bija rekuperācijas sistēma, ko arī ierīkoja T. Zvirbuļa vadītais uzņēmums.

Zināms izaicinājums iekārtu uzstādīšanā bija jau pabeigtais remonts un iekārtotais interjers. Otrajā stāvā iekārtas uzlikt bija vienkāršāk, jo tām pietika vietas bēniņu telpā zem jumta. Savukārt gaisa vadiem varēja izmantot esošās šahtas, tādējādi praktiski iztiekot bez iejaukšanās pabeigtajā apdarē. Sarežģītāk ierīkot sistēmu bija pirmajā stāvā, kur daļēji to nodrošina otrā stāva iekārta, papildinot ar lokālu rekuperācijas iekārtu galvenajā atpūtas zonā.

Vaicāts par interjera iekārtojuma izvēli, A. Malahovskis atklāj, ka tas ir viņa hobijs. “Uz lielākiem projektiem piesaistām interjera studijas, bet šeit interjera koncepts veidots pēc mana redzējuma par sajūtām šādā vasarnīcā. Tā ir daba, lauki, nav nekas modems un sterils. Lai iegādātos mēbeles un dažādus interjera priekšmetus, esmu pierakstījies dažādās sociālo tīklu grupās. Tas ir aizraujošs piedzīvojums – meklēt, atrast, iegādāt,” viņš saka. Tagad jau iegādāti antikvāri priekšmeti arī nākamajam “Mājas Cēsīs” projektam – “Konrāda namam”.

“Mājas Cēsīs” komandai plāni ir vērienigi. Tepat līdzās “Žagaru mājai” iegādāta zeme apmēram piecu hektāru platībā. Savulaik te bijis Cēsu ceplis, zeme bija piesārņota ar dažādiem atkritumiem – vecām riepām, cepļa gružiem.

Tagad teritorija ir attīrīta, un nākotnē te plānots uzbūvēt nelielas mājiņas īstermiņa vai ilgtermiņa īrei. Projekta īstenotāji spriež, ka tas būtu kā mazs kūrorts, kur atpūsties. Līdzās ir Žagarkalns, netālu Ozolkalns, Cīrulīšu dabas takas, skaistā Gaujas senleja, pievilcīgās Cēsis.

Lielākā rosība pašlaik notiek “Konrāda kvartālā”. Kā vēstīts “Mājas Cēsīs” mājaslapā, “iesākumā bija plānots atjaunot tikai vienu ēku. Tomēr drīz vien tas izvērtās par kvartālu ar četrām mājām – “Konrāda namu”, “Mācītāja māju”, “Ratu māju” un jaunbūvi, ko sauks “Draugu nams”.

Šo kompleksu dēvējam par “Konrāda kvartālu”. Visus namus plānots atjaunot to vēsturiskajā izskatā, piešķirot ēkām arī nelielus mūsdienu arhitektūras elementus. Atjaunošanas un būvniecības darbus mēs veicam ar dziļu pietāti pret vidi un kultūrvēsturisko mantojumu, saglabājot kvartāla unikālās īpatnības – vecpilsētas šķībumus, greizumus un nepareizumus”.

Savukārt “Mājas Cēsīs” pirmais veikums – “Spīdalas nams” – šogad februārī svin pirmo gadadienu kopš atvēršanas. A. Malahovskis stāsta, ka šo objektu uzņēmums iegādājās jau ar gatavu būvprojektu, tāpēc atjaunošana notika daudz īsākā laikā.

“Ar visu šo, ko mēs darām, gribam parādīt, ka Cēsīs dzīvot ir forši. Te var atbraukt un, kā saka, pielaikot Cēsis, arī paši cēsnieki var atpūsties no ikdienas un baudīt savu pilsētu mazliet no cita skatpunkta,” stāsta “Mājas Cēsīs” vadītājs.

Foto: Aleksis Kļaviņš, “Mājās Cēsīs”