Vai Cēsīs dzīvot ir forši?

Tehnoloģiju uzņēmuma “Draugiem Group” pirms pieciem gadiem iecerētā Cēsu daudzināšanas reklāma pārtapusi reālos darbos senās apbūves atjaunošanā. Pērn uzmirdzeja “Spīdalas nams", kā arī “Žagaru māja". Ar trīs renovētām ēkām un vienu jaunbūvi vecpilsētā plānoti “Konrāda kvartāla" atvēršanas svētki jau šā gada augustā.

Reklāmas kampaņas idejas autors bijis cēsnieks “Draugiem Group” dibinātājs un līdzīpašnieks Agris Tamanis. Pusgadu nocīnījušies ar kādu reklāmas aģentūru, meklējot risinājumu, kā parādīt, ka Cēsīs dzīvot ir forši, bet bez laba rezultāta. Kļuva skaidrs, ka “foršumu” labāk apliecināt ar darbiem, nevis par to tikai runāt, stāsta uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkavnieks. “Ierīkojām pilsētā vienus no pirmajiem Latvijā piecus dzeramā ūdens brīvkrānus, uzdāvinājām skvēru “#Cēsis-Pievelk” (Uzvaras bulvāra un Dzintara ielas stūrī atjaunotais skvērs ir neparasts ar septiņiem slīpi iestādītiem kokiem. -I. P.), un tad viens no arhitektiem, ar kuru sadarbojamies, ieteica nopirkt Konrāda namu, kas stāv tukšs gandrīz 40 gadus.”

Nama bēdīgo likteni apstiprina arī Andis Malahovskis, kurš, būdams cēsnieks jau 33 gadus, neatceras jelkādu rosību “Konrāda namā”. Pats ir kā piemērs, ka Cēsis pievelk, jo pēc sešu gadu prombūtnes Amerikas Savienotajās Valstīs, kur studijas Viskonsinas štata politoloģijas Parksaidas Universitātē apvienojis ar basketbolista karjeru, atgriezies dzimtajā pilsētā un kļuvis par “Draugiem Group” dibinātā uzņēmuma “Mājas Cēsīs” vadītāju.

Satikšanās ar kādreizējo īres dzīvokļu namu izrādījusies liktenīga, jo iecere to atjaunot izvērtusies par vesela kvartāla atdzimšanu, piešķirot vietai arī mūsdienīgus vaibstus. Uzņēmuma lielais mērķis ir gādāt, lai pilsēta kļūtu bagātāka ne tikai ar naktsmājām viesiem, bet arī dzīvokļiem pilsētniekiem, jo jaunu mājokļu šeit ļoti trūkst.

Ar “Konrāda namu” nav veicies tik gludi, kā cerēts. Projektēšana ievilkusies uz diviem līdz trīs gadiem, jo vajadzējis ņemt vērā, ka ēka atrodas īpašā vietā -pilsētas vēsturiskajā centrā blakus Svētā Jāņa baznīcai un Cēsu viduslaiku pils mūriem. Būvdarbi sākti pagājušā gada pavasarī un ne bez pārsteigumiem, jo šādās vietās – jo dziļāk roc, jo vairāk atrodi. Arheoloģisko atradumu dēļ bija jāpārtaisa projekts.

Izrakumi 800 kvadrātmetru lielajā “Konrāda kvartāla” pagalmā līdztekus celtniecības darbiem notiek arī tagad. Līdz šim atsegti divi laukumi trīs metru dziļumā zem ielas līmeņa, kā arī senais pils aizsargmūris astoņu metru garumā. Darbus veic SIA “Arheoloģiskā izpēte”. Pie mūra, kas līdz šim tik plaši nav bijis atsegts, uziets tā senākais “brālis”- 14. gadsimta viduslaiku pils aizsargmūris, kas bijis vismaz 1,90 metrus augsts un metru plats. Laukumos atrasts viens cilvēka apbedījums, koka apbūve, mūra krāsns un vairāki sadzīves un darba priekšmeti, tostarp pieskaitāmi retumiem.

Apbedījums atklājies zem pagraba, kas būvēts ap 19. gadsimta otro pusi. Divu koka celtņu detaļas nodotas izpētei Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta dendrohronoloģijas laboratorijā. Analīzes rāda, ka abas priedes koka ēkas tapušas laikā no 1320. līdz 1340. gadam. Retāks atradums ir 13. gadsimta krāsns. Par pārsteigumu arheologi varot saukt uzieto metāla krūzi ar vāku, kuras izcelšanās varētu būt ap 16. gadsimtu. Atrasta arī 15.-16. gadsimta no akmens izgatavota veidnes daļa metāla priekšmetu atliešanai, ķemmītes un rakstāmpiederumi no 14. gadsimta un 1536. gadā izkaltais Rīgas šiliņš.

Daļa atradumu aizceļos uz Cēsu muzeju, daļu varēs apskatīt no speciāli celtas, stiklotas būves ar terasi “Konrāda kvartāla” iekšpagalmā, kas būs atvērts jebkuram apmeklētājam. “Sākumā tur bija paredzēts tikai betona laukums, bet tagad risinājums ir mainīts – visus senos atradumus, kas būs derīgi, integrēsim labiekārtojumā,” skaidro Andis Malahovskis.

Lai uzzinātu pilsētnieku domas par “Konrāda kvartāla” ieceri un arī Rožu laukuma attīstību, sarīkojuši publisko apspriešanu. Kā izrādās – pirmie, kas Cēsīs to organizēja privātam objektam. “Gribējās parādīt iedzīvotājiem, ka neesam kārtējie īpašnieki, kas “Konrāda namā” kaut ko apņemas darīt, bet nepabeidz, kā arī vēlējāmies uzklausīt viņu priekšlikumus,” tikšanās mērķi skaidro J. Palkavnieks. Izskanējis ierosinājums par ēstuvi, kas būtu pieejama arī pilsētniekiem, ne tikai viesiem. “Lai nebūtu atkal kārtējais dārgais restorāns.” Tas jau ņemts vērā – Konrāda nama pirmajā stāvā īpašnieki ieplānojuši kafejnīcu. Sākumā tā bijusi paredzēta mazāka, taču pārbūves laikā atklājusies senatnīga arka, kas ieceri pamainījusi. “Sapratām, ka tā ir jāiekļauj, tāpēc kafejnīca būs lielāka,” skaidro A. Malahovskis un piebilst, ka šīs nav vienīgās dizaina projekta izmaiņas, jo pats nams ne vienreiz vien rosinājis uz citiem risinājumiem. Iekštelpu dizaina izveide un iekārtošana sākšoties pavisam drīz. Jau tagad uzņēmuma vadītājs priecājas par skatu, kas pavērsies no lielajiem logiem. Varēs redzēt Svētā Jāņa baznīcu, Rožu laukumu.

Te darbosies arī pašapkalpošanās pārtikas delikatešu veikaliņš, kuram tagad vieta atvēlēta “Spīdalas namā”. Ēkas otrais stāvs būs atvēlēts ilgtermiņa īres dzīvokļiem – līdzīgi kā 20. gadsimta sākumā, kad to īpašumā ieguva Matilde Konrāde, kuras uzvārds saglabājies nama nosaukumā. Ilgu laiku tas varējis lepoties ar radošu un saimniecisku darbību – te atvērts pirmais kinematogrāfs “Teatrs Pate Elektrokino”, strādāja vairākas darbnīcas – gan drēbnieka Čiekura, gan Baloža slēpju izgatavošanas, savus pakalpojumus piedāvājis kurpnieks un galdnieks.

Rosība būvlaukumā un “Mājas Cēsīs” jaudīgais uzrāviens arī citos īpašumos liek domāt, ka “Konrāda nams” beidzot sagaidījis savu īsto saimnieku.

Sākotnēji plānotā “Konrāda nama” atjaunošana izvērtusies par vesela kvartāla atdzimšanu ar trīs renovētām ēkām un vienu jaunbūvi. Atdzimšanu līdzās īres dzīvokļu ēkai piedzīvos arī “Mācītāja māja”. Kā sola īpašnieks, atjaunošanas un būvniecības darbi notiks ar dziļu pietāti pret vidi un kultūrvēsturisko mantojumu, saglabājot kvartāla unikālās īpašības – vecpilsētas šķībumus, greizumus un nepareizumus. Šaubu nav, ka tā arī notiks, ja reiz “Mācītāja mājas” atjaunošanas projektu uzņēmies vīrs ar augstiem profesionālajiem standartiem -vēsturiskās koka arhitektūras eksperts Pēteris Blūms un viņa vadītais projektēšanas birojs “Konvents”.

Ēkai ir bagāta vēsture – celta kā dzīvojamā māja baznīcas ķesterim, vēlāk kalpojusi par skolu -, tagad iecerēta izveidot par viesnīcu ar deviņiem dzīvokļiem. Nav atzīta par arhitektūras pieminekli, taču P. Blūms darbu sācis ar noteikumu, ka tāpēc atjaunošanas darbi nedrīkst notikt ar mazāku rūpību un ieguldījumu. Par P. Blūma rokrakstu liecina prasība maksimāli saglabāt visas senās vērtības un no jaunajām izmantot dabiskus materiālus. Nupat celtniekiem bijis jāpabrīnās, jo arhitekts noteicis, ka, lai materiālam iegūtu vajadzīgo toni, būs jāberž ar sūnām. A. Malahovskis ar gandarījumu atzīst, ka ar P. Blūmu varot labi sastrādāties. “Šis nav gadījums, kad jaunais satiekas ar veco un konfliktē. Mums nav bijis neviena strīda.”

Sadarbība ar P. Blūmu notiek arī turpat netālā “Pumpura kvartāla” Laimdotas nama projektā. Seno koka namu, kas līdz šim ir kalpojis dzīvokļiem un nolietots par 80%, paredzēts nojaukt. Derīgie būvmateriāli tiks saglabāti, fasādi plānots atjaunot sākotnējā izskatā.

Otrais stāvs tiks nodots viesu izmitināšanai. Būtiskas pārmaiņas sagaida pirmo stāvu, kurā, atsaucoties uz jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktores Dagnijas Baltiņas aicinājumu, atradīsies publiskā lasītava. “Mums likās rosinošs viņas teiktais, ka lasīšanas prasmju veidošanā jāiesaistās arī privātajiem uzņēmējiem, tāpēc būsim privāta lasītava,” skaidro J.Palkavnieks.

Tāpat kā “Konrāda kvartālā”, arī “Pumpura kvartāla” namu iekšpagalms būs atvērts jebkuram ienācējam.

Draugunams – jauna būve vecpilsēta. “Konrāda kvartālā” starp īres dzīvokļu namu un Mācītāja māju parādīsies arī jauni vaibsti, ko īpašnieks nosaucis par “Draugu namu”. Par ieceri vecpilsētas sirdī būvēt modernu ēku diskusiju netrūka – pretinieki apgalvoja, ka jāceļ pēc senākas mājas parauga. “Nebija viegli, bet izcīnījām ieceri par jauno ēku, ievērojot un atdarinot blakus māju kontūru līnijas. Katrs laiks atstāj savu nospiedumu, un mēs esam tehnoloģiju kompānija,” uzņēmuma nostāju skaidro J. Palkavnieks.

Vietā, kur tas jābūvē, arheoloģiskajos izrakumos tika atrasti 14. gadsimta mājas pamati. Arhitekts P. Blūms, piedaloties laika kapsulas iemūrēšanas ceremonijā “Draugu nama” pamatos, šo risinājumu nosauca par īsto Cēsu telplaiku. Nams kalpos par uzņēmuma “Mājas Cēsīs” biroju ēku ar vienu dzīvokli trešajā stāvā.

Iepretim modernajai celtnei gluži kā atsvars atradīsies vissenākā kvartāla būve, kas pagaidām ir izjauktā veidā ar sanumurētiem kokmateriāliem. “Tā ir bijusī ratnīca, kur ierīkosim vienu mazu apartamentu ar nosaukumu “Ratu māja”. Paredzams daudz protezēšanas darbu, kas sadārdzinās procesu, tāpēc lēšam, ka tā būs visdārgākā māja,” stāsta uzņēmuma vadītājs. Noteikumu, ka ratnīca jāatjauno, izvirzījusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Kamēr ievilkās “Konrāda nama” projektēšana, “Mājas Cēsīs” nesēdēja rokas klēpī salikuši. Iegādājās namu Lielās Katrīnas ielā, septiņos mēnešos izremontēja un iekārtoja par dizaina viesu namu ar sešiem dzīvokļiem un nosauca par “Spīdalas namu”.

“Nebija variantu, jo blakus atradās ēka, kurā Andrejs Pumpurs uzrakstījis eposu “Lāčplēsis”,” nosaka uzņēmuma runasvīrs. Saprotams, ka pats vēsturiskais nams, kas vēl nav atjaunots un kurā pagaidām atrodas uzņēmuma birojs, nesīs “Lāčplēša nama” vārdu, savukārt kvartālam ar trijām eposa varoņu ēkām, ieskaitot jau iepriekš pieminēto “Laimdotas namu”, jau dots Pumpura vārds. Kur vēl labāka piemiņa mūsu varoņpoēmai!

Sava deva cieņas tikusi arī Dailes teātra direktoram, aktierim un uzņēmējam Jurim Žagaram, kura ģimenes nams Gaujas senlejā ir atjaunots un nosaukts par “Žagaru māju”. Namīpašumu viņš kopā ar sievu bija noskatījis par ideālo dzīves vietu dabā ar pilsētas tuvumu, tomēr izšķīrušies par labu senču mājām laukos. Redzot “Mājas Cēsīs” veikumu, griboties šajā ēkā atkal padzīvot, atzīst J. Žagars.

Ar šo īpašumu uzņēmums iecerējis lielākus biznesa plānus, jo iegādāts arī piecu hektāru zemes gabals. Līdzās viesu mājai plānojot veidot ilgtermiņa īres mītnes. Sarunas noslēgumā uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka “Mājas Cēsīs” mērķis ir veidot šeit vietu, kur cilvēki ne tikai brauc viesos, bet vēlas arī dzīvot. “Mūsu stūrakmeņi ir māja, vide, skola, kultūra, kas piešķir pilsētai dvēseli, tāpēc līdzās nekustamo īpašumu atjaunošanai un būvniecībai sadarbojamies ar Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu, apmācot jaunos programmētājus, kā arī esam kļuvuši par koncertzāles “Cēsis” draugiem ar iespēju nodrošināt māksliniekiem naktsmājas.” Cēsniekiem, kas darbojas “Draugiem Group”, esot vēl viena motivācija: “Līdz šim no Cēsīm esam tikai ņēmuši, tagad laiks dot.”

Pērn Lielās Katrīnas ielā atvērtajam dizaina viesu namam dots Spīdalas vārds. Kā citādi lai sauktu, ja blakus atrodas ēka, kurā Andrejs Pumpurs radījis eposu “Lāčplēsis”. Ne bez karstām diskusijām Konrāda kvartālu papildinās arī viena jaunbūve ar Draugu nama vārdu.

Rakstā izmantota informācija no Andra Vanadziņa un Sarmītes Feldmanes publikācijām laikrakstā “Druva”.